Apmainoties viedokļiem un precizējot faktus, eksperti diskutēja par izvirzīto vērtību nozīmi un kvalitāti. Tika uzklausīti arī kolēģi, taču gala izvēle palika grupas ekspertu ziņā.Sarakstā iekļauts daudzveidīgs vērtību kopums no sendienām līdz mūsdienām (gan viens, īpašs objekts, gan objektu, paņēmienu kopums, gan autors vai autoru grupa ar vairākiem vērtīgiem darbiem). Eksperti strādāja ar pārliecību, ka kultūras procesā vienlīdz nozīmīgas ir pagātnes un mūsdienu arhitektūras un dizaina parādības – gan plašu ievērību un vispārēju atzinību guvušas vērtības, gan mazāk zināmi projekti, gan autori, kas radījuši tikai vienu darbu. Svarīgi bija izcelt arī īsteni lokālas vērtības. Atlasē būtiskākais kritērijs bija kvalitāte un vēstījums.Sarakstā iekļautās vērtības un pamatojums* Āraišu ezerpils 9.-10. gadsimtsSenākais koka arhitektūras piemineklis, kas stāsta par seno latgaļu dzīvesveidu un celtniecības tradīcijām Latvijā vikingu laikmetā.* Latviešu viensēta un tās elementi 16.-21. gadsimtsTautas būvniecības arhetipu kolekcija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un tautas būvniecības tradīciju interpretācija laikmetīgajā arhitektūrā.* Apriķu baznīca 17.-18. gadsimtsVienkārša provinces baznīca ar vienu no krāšņākajiem baroka un rokoko stila interjeriem Latvijā, kuru darinājuši vietējie Kurzemes meistari.* Cēsu pils 13.-17. gadsimtsViduslaiku arhitektūras piemineklis ar augstu autentiskumu pakāpi.* Vecrīgas siluets 13.-21. gadsimtsDažādos laikos tapusi jumtu ainava, kas atzīta par Eiropas kultūras mantojuma vērtību. Rīgas zīmols, kas izceļ un apvieno nozīmīgākās dominantes - Rīgas pili un Sv. Pētera, Sv. Jēkaba un Doma baznīcas.* Rundāles pils 1736-1740, 1763-1768Arhitekts: Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700-1771)Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence - izcils baroka laikmeta arhitektūras un mākslas piemineklis Zemgales lauku ainavā.* Jēzus baznīca Rīgā 1818-1822Arhitekts: Kristiāns Frīdrihs Breitkreics (1780-1820)Lielākā koka ēka Latvijā un viena no lielākajām koka baznīcām Eiropā. Klasicisma stila darbs, kur tīrā arhitektūras forma atklāj laikmeta idejisko fonu.* Kristofs Hēberlands (1750-1803)Pirmais vietējais arhitekts, idejām bagāta personība, kura darbs atstājis nozīmīgas pēdas Latvijas kultūrā.Nozīmīgākie darbi: Katlakalna baznīca, Alūksnes baznīca, dzīvojamās ēkas Rīgā, Teātra ielā 6 un Šķūņu ielā 17/19.* Reinholds Šmēlings (1840-1917)Ilggadīgs Rīgas pilsētas arhitekts, kura projektētās ēkas cēla Rīgas komunālās arhitektūras kvalitāti 19. un 20. gadsimta mijā.Nozīmīgākie darbi: Rīgas 1.slimnīcas un Stradiņa slimnīcas ēku ansambļi; skolas, ugunsdzēsēju depo un pašvaldības iestādes ķieģeļu arhitektūras formās.* Ata Ķeniņa ģimnāzija Rīgā, Tērbatas iela 15/17 1905Arhitekti: Konstantīns Pēkšēns (1859-1928), Eižens Laube (1880-1967)Jūgendstila nacionālā romantisma novirziena spilgtākā publiskā ēka Rīgā, kas nav mainījusi funkciju līdz pat mūsdienām.* Koka ēku kolekcija Ķīpsalā 18.-21. gadsimtsRekonstrukciju arhitekti: Zaigas Gailes birojsProjekts, kas vēsturisko, Rīgai tipisko koka arhitektūru integrē mūsdienu situācijā, piešķirot tai laikmetīgas arhitektūras kvalitāti.* Rindu mājas Rīgā: Liepājas ielā 40 un Ropažu ielā 130/138 1926-1927Arhitekts: Pāvils Dreijmanis (1895-1953)Novatoriska sava laika arhitektūra, kas apvieno nacionālas un starptautiskas idejas, ieviešot jauna tipa mājokļu apbūvi.* Daugavpils Vienības nams 1937Arhitekts: Verners Vitands (1903-1982)Savulaik nozīmīgākā daudzfunkcionālā publiskā ēka ārpus galvaspilsētas, neoekletisma stila arhitektūras paraugs.* Dzintaru koncertzāle 1936-2008Arhitekti: Aleksandrs Birzenieks (1936); Modris Ģelzis kopā ar inženieri Andri Biti (1959, 2006); birojs "Jaunromāns un Ābele" (2008)20. gadsimta 30. gadu neoklektisma stila koncertzāle ar akustiski izcilu koncertdārza piebūvi. Koncertzāles komplekss, kas attīstījies atbilstoši kultūras patēriņa īpatnībām.* Ģimenes vasarnīca Pabažos 1959Arhitekts: Modris ĢelzisPirmā izteikti modernā maza budžeta ģimenes vasaras māja Latvijā ar racionālu plānojumu un organisku raksturu.* Salaspils memoriāls 1967Arhitekti: Gunārs Asaris, Ivars Strautmanis, Oļģerts Ostenbergs, Oļegs ZakamennijsTēlnieki: Oļegs Skarainis, Ļevs Bukovskis, Jānis ZariņšEmocionāli iespaidīgs memoriālais ansamblis.* Dailes teātris 1959-1976Arhitekti: Marta Staņa, Imants JākobsonsRīgas funkcionālisma skolas evolūcijas un spilgta internacionālisma stila arhitektūras paraugs, viens no nedaudzajiem arhitektes Martas Staņas realizētajiem darbiem.* Latvijas Bankas filiāle Rīgā, Bezdelīgu ielā 3 2001Arhitekti: "Kronbergs, Kārkliņš un partneri" (Andris Kronbergs, Ināra Kārkliņa, Vilnis Uzors, Māris Kārkliņš)Pēc valsts pasūtījuma tapusi ēka, kas reprezentē nacionālo stabilitāti un laikmetīgi iezīmē Pārdaugavas attīstību.* Andris Kronbergs (1951)Arhitekts, kas spēj radoši eksperimentēt ar mērogu un tehnoloģijām, nezaudējot interesi par reģiona estētiku un tradīciju konceptualizāciju.Nozīmīgākie darbi: Lidostas "Rīga" rekonstrukcija un attīstības priekšlikumi, biroju ēka Rīgā, Ģetrūdes ielā, tipogrāfija Britania, a/s "Diena" biroju un redakciju ēka, Sabuļu savrupmāja Siguldā u. c.* Gunars Birkerts (1925)Ievērojams arhitekts, kura novatoriskās ēkas devušas būtisku ieguldījumu ASV arhitektūras attīstībā. Personība, kas uzsvērusi latvisko izcelsmi un arhitektūras nesaraujamo saiti ar vietu.Nozīmīgākie darbi: Mineapoles Federālo rezervju banka, Stikla muzejs Korningā, Mičiganas Universitātes Juridiskās skolas piebūve Anārborā, Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgā u.c.* Rīgas Akustiskās koncertzāles projekts 2006Arhitekti: "Sīlis, Zābers & Kļava"Starptautiskā konkursā uzvarējis projekts - pieteikums augstas klases kultūras celtnei ar stingru vietas konteksta izjūtu.* Etnogrāfiskais sēdeklis – StulpiņšTelpiski konstruktīvās un ergonomiskās dizaina domāšanas nacionālais arhetips Latvijā no Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja kolekcijas.* Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers 1923-1929Dizains: Ansis Cīrulis (1883-1942)"Nacionālā dekoratīvisma" agrīnākais un spilgtākais interjera ansamblis, kas nemainīgā veidolā saglabājies līdz mūsdienām.* Tautu savienības pils Ženēvā Latvijas zāles interjers 1938; 1994Arhitekti: Aleksandrs Birzenieks (1938), Pēteris Blūms (mūsdienu rekonstrukcija, 1994)Mākslinieks: Ansis CīrulisLatviskota internacionālisma paraugs, kas reprezentē Latvijas valsti starptautiskā telpā.* Fotoaparāts “Minox” 1936-1937Dizains: Valters CapsRažotājs: VEFSavulaik mazākā un novatoriskākā fotokamera pasaulē, kuras veiksmīgo ražošanu Latvijā patrauca Otrais pasaules karš. Visu laiku spilgtākais nacionālā dizaina un rūpniecības zīmols.* Radioaparāts “Spīdola” 1962-1965Dizains: Ādolfs IrbīteRažotājs: VEFRūpnieciskā dizaina darbs, kas raksturo VEF radiotehnikas panākumus.* Servīze “Daina” 1960Dizains: Zina UlsteRažotājs: Rīgas Porcelāna fabrikaViens no labākajiem līdz šim nenovērtētās 20. gadsimta 60. gadu Latvijas vieglās rūpniecības dizaina paraugiem.* Mopēds “Rīga 12” 20.gadsimta 70. gadu beigas - 80. gadu sākumsDizains: Gunārs GlūdiņšRažotājs: “Sarkanā Zvaigzne”Latviešu tehniskā dizaina sasniegums ievērojamā ģeogrāfiskajā telpā – bijušās PSRS teritorijā.* Latvijas plakāti 20. gadsimta 70.-80. gadiDizains: Juris Dimiters, Ilmārs Blumbergs, Gunārs Kirke, Laimonis Šēnbergs, Georgs Smelters u.c.Rīgas plakātistu skola - kvalitatīvi jauna sava laika kultūras parādība, kas pārstāv latviešu dizaingrafikas labākos panākumus.* Mūzikas klubs “Pulkvedim neviens neraksta” Rīgā, Peldu ielā 26/28 1995Arhitekti: "Sīlis, Zābers un Kļava" (Andis Sīlis, Reinis Liepiņš)Asociatīva pieeja iekštelpas risinājumam, kas pavēra ceļu jaunam strāvojumam Latvijas interjerā. Joprojām atvērta un iecienīta izklaides vieta kā būtiska telpa kultūrā.* Latvijas naudaDizains: Rihards Zariņš, Imants Žodžiks, Valdis Ošiņš, Gunārs Lūsis, Jānis Strupulis, Olga Šilova u.c.Valsts neatkarību un latvisko piederību simbolizējoša dizaina vērtība (vēsturiskā piecu latu monēta 1929-1932) un kvalitatīvs apritē esošs masu dizaina produkts (mūsdienu nauda).
Kultūras kanonam izvirzītie pretendenti:
Mūzika
Literatūra
Kino