Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina aplūkot Virgas pagasta tautastērpu

1896. gadā Rīgā notika Pirmā latviešu etnogrāfiskā izstāde. Tā bija latviešu tautas pirmā starptautiskā reprezentācija - apliecinājums latviešu inteliģences nacionālajai pašapziņai un tautas kultūras vēsturiskajai vērtībai. Izstāde notika X Viskrievijas arheoloģijas kongresa laikā. Tās sagatavošanu vadīja Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija.No Rīgas Latviešu biedrības kolekcijas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā nonākuši mākslinieka – daiļkrāsotāja Jāņa Krēsliņa (1865 - …) zīmējumi, kas tapuši 1894.-95. gadā, gatavojoties Pirmajai latviešu etnogrāfiskajai izstādei. J. Krēsliņš piedalījās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados – zīmēja ļaudis tā laika apģērbos, etnogrāfiskus priekšmetus, celtnes, apvidus apbūves plānus. Saglabājies arī J. Krēsliņa akvarelis ar parakstu: „Latviete iz Virgas apvida. Kurzemes gub. Grobiņas apr. Krēsliņu Jānis. Virgā 1895.”1982. gadā toreizējā Latvijas PSR Vēstures muzejā nonāca arī pats tautastērps. To muzejam nodeva Valija Zanderes kundze – viena no Virgas pagasta Siseņu–Skabāržu dzimtas pēctecēm, kas mantojusi un saglabājusi šo tautastērpu. No V. Zanderes atmiņām kļuva zināms šī tērpa dzīvesstāsts vairāku paaudžu garumā, aizsniedzoties arī līdz 1895. gadam, kad to zīmējis J. Krēsliņš. Atmiņas par šo notikumu saglabātas V. Zanderes dzimtā. Tērpa dzīvesstāsts patiesībā ir vēl senāks.Tērpam ir ap 150 gadu. Tas darināts kā līgavas tērps V. Zanderes mātes vecmāmiņai ap 1860. gadu. Valijas kundzes māte Līna, dzimusi 1897. gadā, dzimtajā uzvārdā Skabārde; mātes māte Lavīze, dzimusi ap 1870. gadu, dzimtajā uzvārdā Sisene. Tērpa īpašniece bijusi Lavīzes māte Made. Pēc viņas šajā tērpā laulātas vairāku paaudžu līgavas no Siseņu–Skabāržu dzimtas Virgas pagasta „Vainaušu” mājām. Māju īpašnieki bijuši zemnieki. Saimniecībai piederējuši 27 ha aramzemes, pieci purvi un kaķpēdiņu smilšu kalni.Ap 1860. gadu darinātais līgavas tērps ir unikāls arī tādēļ, ka nonācis muzejā pilnā komplektā. Tas gan mazliet atšķiras no J. Krēsliņa 1895. gada zīmējumā redzamā, taču domājams, ka dažām tērpa sastāvdaļām ir bijuši vairāki varianti. Virgas tautastērps darināts Dienvidkurzemes novada tradīcijās. Komplektā ietilpst tumši zaļa vilnas tūka auduma brunči. Brunču apakšmalu rotā divas uzšūtas brokāta lentes, starp tām zīda lente „kaspine” ar ziedu rakstu. Krekls šūts no smalka puslina auduma. Tam ir tunikveida piegriezums ar uzšūtiem uzplečiem. Atlokāmo apkakli un aproces rotā izšuvums. Kreklu papildina priekšpusē uzsedzama „krūteža” saktu spraušanai. Tērpa priekšpusē, ņiebura izgriezumā, vienlaikus spraustas 12 sudraba saktas, bet ap kaklu sieta zīda lentīte, uz kuras uzvērti divi „kniepķeni ar mēlītēm” un apaļā spoguļpoga. Virs krekla vilkts sarkana vilnas žakarda auduma ņieburs ar sudrabotām brokāta lentēm. Vainags ir 13 cm augsts, ar stingru kartona pamatu. Tā virspusē melns samta audums ar stikla pērlīšu un salmiņu izšuvumu – te attēlotas trīs sirdis, lapiņas un ziedi. Vainaga malās brokāta lente, aizmugurē četras 65 cm garas zīda lentes.