- Aivara Lemberga brīvlaišana norāda uz pāris lietām, pirmām kārtām uz tiesu sistēmas nekonsekvenci. Piecas reizes tiesa pateica nē, te uzradās tiesnese Broda un pateica jā. Ja prokuratūras rīcībā pirmajos piecos piegājienos bija pietiekami pierādījumi, lai Ventspils bosu turētu aiz restēm, tad vai ir tiešām ticams, ka sestajā reizē pēkšņi šo pierādījumu apjoms bija samazinājies? Otrkārt, jārunā arī par ieslodzījuma vietām. Oligarhs esot sūdzējies par veselības problēmām un nepieejamo medicīnisko aprūpi. Kurā brīdī attiecīgās instances beidzot atjēgsies un izveidos kārtīgu cietumu medicīniskās aprūpes iestādi? Jau esam pieredzējuši slimošanas vai slimošanas simulācijas gadījumus pietiekami daudzu redzamu cietumnieku gadījumā. Treškārt, būs interesanti redzēt, ko īsti Lemberga gadījumā nozīmēs jēdziens "mājas arests". Nav absolūti nekādu šaubu par to, ka viņam būtu interesanti aprunāties ar citām Ventspils amatpersonu lietā apsūdzētām personām par to, kas būtu stāstāms izmeklētājiem un ar laiku arī tiesai. Tas būtu jānovērš. Un ceturtkārt, galva griežas par politikāņiem. Zaļo zemnieku vadība priecājas, kā jau tas laikam pienākas, ja no cietuma izlaiž sponsoru, un Augusts Brigmanis joprojām un neticami gvelž, ka Lembergs esot pats labākais kandidāts premjerministra amatam. Tiesa, tas nodrošinātu to konsekvenci, kāda trūkst tiesu sistēmā -- nodokļu nemaksātājs, kurš melojis amatpersonas deklarācijā kļūst par prezidentu, kāpēc tad arī ne Lembergu par premjerministru? Vismaz valdošās bandas barvedim Kalvītim šorīt bija pietiekami daudz saprāta, lai pateiktu, ka vismaz pagaidām "nopietnās apsūdzības", kādas izvirzītas pret Ventspils bosu, viņam liegs piedalīties Koalīcijas padomes sēdēs. Protams, šāda pati pārliecība Kalvītim nebija pirms Lemberga aresta, kad izvirzītās apsūdzības bija gluži tikpat "nopietnas"...
- Patlaban man tuvs cilvēks guļ slimnīcā. Neteikšu kurā, jo tas nav svarīgi, bet vienu teikšu gan. Attiecīgajā iestādē vējš svilpj koridoros, jo tajos ārpus pacientiem nav īpaši daudz dzīvu cilvēku. Mans tuvinieks apstiprināja vispārzināmu patiesību -- medmāsas masveidā ir devušās uz ārzemēm. Šī mūsu valstī ir pieaugoša traģēdija, un arī medicīna, tāpat kā celtniecības industrija, mazumtirdzniecība u.c. ekonomiskie sektori, drīz vien būs spiesta lūkoties pāri robežām. Kā nekā, arī Baltkrievijā, Ukrainā un Moldovā dzīvo labi apmācītas medmāsas. Ar to latviešu valodu tā būs kā būs, bet...
- Un pēdīgi, interesanti raksti pēdējās divas dienas Dienā bijuši par bērnu palīdzības telefona līnijām un par to, ka ļaunprātīgais Lattelecom atsakās tās finansēt. Viena no šīm instancēm saucas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, otra ir Rīgas Domes bērnu tiesību aizardzības centrs, un trešais ir organizācija, kura saucas "Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis". Vismaz pirmos divos gadījumos šķiet būtiskākie ir vārdi "Valsts" un "Rīgas Dome". Ja bērni mūsu valstī ir prioritāte, un valdība atkārtoti tā ir teikusi, tad šādas līnijas finansēšana tomēr ir valdības un pašvaldības atbildība. Diena ziņojusi, ka visām trim instancēm gadā varētu būt vajadzīgi aptuveni 100 000 latu, un avīze izpalīdzīgi norāda, ka tas "no četriem lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem vidēji prasītu ne vairāk kā trīs tūkstošus latu mēnesī". Tiesa gan. Un no atbildīgajām valsts un pašvaldības instancēm tas prasītu mazliet vairāk, taču tā tomēr ir pirmām kārtām šo instanču atbildība. Ar to es protams nevēlos teikt, ka uzņēmums nevar procesā piedalīties, bet padarīt to par grēkāzi valsts un pašvaldību neizdarībai tomēr nav smuki. Un jā, Lattelecom turpina būt viens no maniem tulkošanas klientiem, bet nešaubos, ka tāpat es domātu arī tad, ja tas tā nebūtu.