Bet nedēļas nogalē satrieca ziņa par vīrieti, kas „pāraudzināšanas nolūkos” nositis trīsgadīgo audžudēlu, un pašlaik vēl grūti spriest, kādu sodu tiesa viņam piespriedīs. Nupat ir izskanējusi ziņa par mazgadīgas meitenītes seksuālu izmantošanu Āgenskalna tirgus apkaimē. Skaidrs ir viens – bērnu izvarotājiem, slepkavām un bendētājiem Latvijā nav jāuztraucas par to, ka sods būs jāizcieš pilnībā. Kādu laiku nosēdēsi un par labu uzvedību vari cerēt atkal turpināt ierasto dzīvi brīvībā. Nav nekāds jaunums, ka civilizētās valstīs, kurās nāvessods ir atcelts, ir noziegumi, par kuriem apžēlošanu nav tiesību saņemt.. Latvijā diemžēl vardarbība ir gluži parasta ikdiena, par to lecina arī socioloģiskie pētījumi. Pirms gada, kad tika atrasta nogalinātā Justīne, Saeimā izskanēja priekšlikums izdarīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot, ka sevišķi smagu noziegumu izdarītājiem netiek dotas tiesības lūgt un saņemt apžēlošanu un ka sods viņiem būs jāizcieš pilnībā. Saeima šo ideju vienprātīgi atbalstīja, nosakot, ka likuma grozījumi jāsaskaņo ar ekspertiem un tad Saeima par tiem nobalsos. Vienkārši, vai ne? Šim saskaņošanas procesam bija vajadzīgas divas, trīs nedēļas, bet Krimināllikuma grozījumi joprojām neskarti guļ Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja atvilktnē. Tas, kad iecerētie Krimināllikuma grozījumi tiks saskaņoti ar ekspertiem un kad tie tiks doti Saeimai balsojumam, šādos gadījumos atkarīgs vienīgi no komisijas vadītāja. Līdz apstiprināšanai iekšlietu ministra amatā 9. Saeimas Juridisko komisiju vadīja Tautas partijas deputāts Mareks Segliņš, bet no pagājušā gada 21. decembra komisijas vadītājs ir LPP/LC frakcijas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko. Tautas partijas logo ir attēloti trīs bērni, un partijas programma sākas ar skaistiem vārdiem: „Šeit – šajā valstī ir mūsu mājas. Šeit dzīvo mūsu ģimenes, aug mūsu bērni. Mēs gribam dzīvot šeit un mēs jūtam pienākumu strādāt un palīdzēt šai valstij. Mums un mūsu bērniem te ir un būs jādzīvo.” Savukār Latvijas Pirmās partijas programmā rakstīts: “Bērni ir mūsu prioritāte, un mēs apliecinām savu pienākumu veicināt un aizsargāt ikviena bērna tiesības. Mēs esam apņēmušies nodrošināt bērnu labklājību. Mēs esam apņēmušies strādāt, lai radītu bērniem piemērotu Latviju – valsti, kurā visi bērni var priecāties par bērnību – laiku, kas domāts rotaļām un mācībām, laiku, kad viņus mīl, ciena un lolo, kad īpašu vērību, bez jebkādas diskriminācijas, velta viņu tiesību ievērošanai un aizsardzībai, kad pirmajā vietā ir viņu drošība un labklājība, kad viņiem ir nodrošināta veselīga, mierīga un cieņas un mīlestības pilna attīstība.” Acīmredzot Marekam Segliņam Juridiskās komisijas vadītāja amatā bija svarīgāki darbi darāmi – jāmaina drošības iestāžu likumi, jāatbalsta Kalvīša kungs cīņa ar KNAB. Grūti pateikt, kas svarīgs bija jāveic Vjačeslavam Stepaņenko, kuram taču Dieva baušļiem, tikumībai un mīlestībai pret ģimeni un bērniem vajadzētu būt pirmajā vietā. Un kā un kam šie politiķi atbildēs par nepadarīto darbu? Tautas partijas savā programmā aicina: “Mēs aicinām Latvijas presi, kultūras darbiniekus, skolotājus, mēs aicinām visus, kuru viedoklis tautā tiek uzklausīts, mēs aicinām dažādu partiju un dažādu uzskatu pārstāvjus, visus tos, kas mīl mūsu valsti – visādi veicināt, popularizēt un atbalstīt visu, kas veicina labu tikumu, cilvēka pašcieņas un stipras ģimenes godā celšanu.” Tad nu es arī aicinu – Segliņ un Stepaņenko, atkāpieties no saviem amatiem, nolieciet deputāta mandātus, sekojiet savu partiju programmām un tam, ko esat solījuši vēlētājiem!
Liekulīgie bērnu un ģimenes mīlētāji
Lai gan par šo jautājumu ir gan rakstīts, gan diskutēts – gan skatoties no citas puses, diskutējot par mūža ieslodzījumu un nāvessodu, tomēr domāju, ka politiķi un arī vēlētāji ir nepelnīti to atstājuši novārtā. Pagājušajā nedēļā mūža ieslodzījums tika piespriests trīspadsmitgadīgās Justīnes izvarotājam un slepkavam.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.