Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mākslas muzeja mājaslapā līdz maija beigām būs apskatāma gandrīz visa videomākslas kolekcija

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā līdz 31. maijam būs apskatāma gandrīz visa videomākslas kolekcija, informēja LNMM kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsnāls vadītāja Elita Ansone.

Pirmo reizi kopumā tiek parādīta gandrīz visa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) videomākslas kolekcija, kuras veidošanai muzejs pievērsies pēdējos piecus gadus. Skatītāju uzmanībai piedāvāta neliela, bet izcila izlase – Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi. Vairākos darbos konstatējama noteikta tendence, kas šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija. Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaidrot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā.

Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu – no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbā Altāris (2006) līdz pat Miķeļa Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā Valodas stunda (2015). Vissenāk veidotais LNMM videokolekcijas darbs ir Katrīnas Neiburgas 2003. gada feministiskais projekts Satiksme, kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas profesijas – taksometra vadītājas – lomā. Savukārt viens no jaunākajiem ir 2018. gadā radītais darbs – Kārļa Vītola animācija Beigas, kas stāsta par pusmūža krīzes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu.

Virtuālā ekspozīcija dod iespēju apskatīt arī videoetīdi Gulbis/Le Cygne (2016) no Ērika Apaļā personālizstādes Ģimene, kas pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas tika atklāta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē un pagaidām ir slēgta. Videodarbā meitene zem ūdens cenšas izrunāt vārdu le cygne (fr. val. gulbis), taču ūdens matērija neļauj to izdarīt saprotami. Šī mazā detaļa ir trāpīgs komentārs par to, kā mainās mūsu spēja skaidri izteikties apkārtējo ietekmes faktoru un citu mijiedarbojošos spēku apstākļos.

Jānorāda, ka LNMM krājuma videodarbi tapuši izstāžu formātam, nereti kā lielākas ekspozīcijas daļa, un to instalēšanas veids – projicēšana uz viena vai vairākiem ekrāniem, izmērs un citas nianses ir būtiskas, lai sasniegtu mākslinieka iecerēto emocionālo iedarbību. Eksponēšanas forma var būt arī neatņemama darba daļa. Piemēram, tikai lielizmērā ir projicējams Voldemāra Johansona okeāna vētras vērojums, kurā ar attēla megaizmēru un ūdens pilieniem piesātinātu telpu tiek radīts klātbūtnes efekts, ķermenisks pārdzīvojums. To nevar panākt, skatoties darbu datorā, tāpēc Slāpes (2015) nav iekļautas videomākslas kolekcijas izstādē. Tomēr, neapšaubāmi, arī minētais video iederas šībrīža situācijā ar atgādinājumu, ka cilvēks nebūt nav visvarenākais pasaulē.

Tāpat Mārtiņa Ratnika videoinstalācija Zeme (2009), kas tika nominēta otrajai Purvīša balvai 2011. gadā, prasa telpisku 360° projicēšanu, ko nevar nodrošināt datora ekrānā. Autora ideja, ka "mēs skatāmies, bet ļoti daudz ko neredzam", ir pamatā daudziem viņa darbiem, un atkal jau trāpīgi sasaucas ar šodien aktuālo neredzamā vīrusa kontekstu.

Nevienam nav noslēpums, ka izstāžu apmeklētāji video darbus nereti vispār nenoskatās līdz galam, jo laiks taču min uz papēžiem un ekspozīcijas iepazīšanai ieplānotās minūtes negaida. Toties šajā periodā, paliekot mājās, steigas problēmai nevajadzētu būt. Izstādes veidotājiem šķiet, ka tagad ir īstais brīdis ielūkoties darbos, ko varbūt esat palaiduši garām vai vēlaties noskatīties atkārtoti.

Īsākais no kolekcijas videodarbiem ir iepriekš minētais Ērika Apaļā Gulbis – vien 00:01:21 min. Garākais ar 00:19:58 min ir Ievas Epneres dokumentālais videodarbs Piramīdas četras versijas (2015), kas tapis no Špicbergenā iegūta materiāla pamestā padomju ogļrūpniecības pilsētā Piramīda. Tā patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā, un tajā jau teju divdesmit gadus laiks ir iekonservējies. Tur dzīvojošie varoņi izstāsta, ka šajā zemes nostūrī, kurā laiks ir apstājies un mūsdienu pārsātinātā pasaule nav ielauzusies, viņi var justies vienoti ar dabu un savā veidā – būt laimīgi.

Videodarbus muzeja mājaslapā www.lnmm.lv ieteicams skatīties pilnā ekrānā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja