Tur būs porcelāns, Martinsons sev raksturīgajā lakonismā atbild uz jautājumu, kādi darbi būs apskatāmi viņa izstādē. "Un zīmējumi. Uz papīra. Tēma? Noteikti tā pati — arhitektūra. Būs gan stacijas, gan torņi. Netiek jau no tā prom… Un tāpat jau nevar visu pateikt. Gribas vēl un vēl."
Vaicāts par darbu tapšanas laiku, keramiķis stāsta: "Ja tagad cilvēks dzīvo bezdarbībā (klausulē jūtams, ka Martinsons smaida), tad, mājās kaut ko krāmējot, atrodas darbi — gan pavisam jauni, gan vecāki. Vecākie laikam no 2004.gada. Bet pamatā ir jaunie, 2007. un 2008.gada." Būs arī šogad tapuši darbi, gan tikai zīmējumi, ne porcelāns. Vairāki no izstādītajiem darbiem tapuši keramiķu simpozijos ārpus Latvijas — lielākoties Ungārijā, arī Polijā un pērn privātā simpozijā Austrumsomijā.
Martinsons zīmē katru dienu. Ar mālu diemžēl tik regulāri strādāt neiznākot. "Esmu atkritis no Ķīpsalas, un mājās man nav tās iespējas. Lai gan esmu uzlicis rasējamo dēli pāri vannai un uz tā veidojis, tad vedis dedzināt uz Salacgrīvu." Tik garš ceļš porcelānam var būt bīstams, tomēr paveicams. "Ja aiziesi uz Daugavmalu, tur ir ļoti jauna un skaista meitene Elīna Titāne, viņai tur aizvakar lejā atvērās izstāde. Pašā galā tur ir metru septiņdesmit garš darbs, viss vieni ažūri pinumi. Pat to viņa nededzinātu, trauslu atveda uz cepli Salacgrīvā! Protams, tika pamatīgi pakots ar putām un citādi, vests vertikāli. Man jau darbi nav tik lieli."
Savu pirmo zelta medaļu Martinsons saņēma jau 1972.gadā Itālijā, Starptautiskajā keramikas izstādē konkursā Faencā. Šodien Pasaules keramiķu brālība tapusi atvērtāka. "Agrāk, ja nosauci savu profesiju, tā bija it kā parole, kas palīdzēja atvērt daudzas durvis pie pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem," atceras Martinsons. Šodien daudz dara Starptautiskā Keramikas akadēmija, paplašinot redzesloku. Katru otro gadu kādā citā zemē notiek kongress. 2006.gadā tas notika Latvijā — pirms kongresa simpozijs Zvārtavā, tad kongress Rīgā un akadēmijas biedru darbu izstāde Nacionālajā mākslas muzejā, pēc tam dalībnieku tikšanās un izstādes abās pārējās Baltijas valstīs. 2008.gadā Martinsons kopā ar Ilonu Romuli, Imantu Klīdzēju un Mārīti Laiviņu piedalījās keramiķu simpozijā Ķīnā.
Izstāde
Balts un melns
Rīgas Porcelāna muzejā Kalēju ielā 9/11.