Mazās skolas. Saprātīga taupība vai taupība bez saprāta?

Autoram. Jāsāk būtu ar IzM ierēdņu optimizāciju: atlaist visus un pieņemt atpakaļ vienu no desmit. Tas Latvijas izglītības sistēmai būtu liels ieguvums, tādējādi šis čūskulājs tiktu beidzot sakopts, un tādam ministram, kas to izdarītu, pienāktos varoņa ordenis. Tikai... visi zina, ka tas ir vajadzīgs, bet neviens neuzdrīkstas. Autoram ir taisnība, ka mazās skolās ir vajadzīgi plašāka profila skolotāji + skolas pārzinis, kas strādā arī par priekšmeta skolotāju + grāmatvede + saimniece virtuvē. Pēckara, pirmskara un pat cara laikos skolas laukos taču iztika ar pavisam nedaudz skolotājiem, bet vai tamdēļ cieta izglītības kvalitāte? Pārspīlēti lielā ierēdņu armija, skolēnu pārslogošana ar dzīvei nederīgim mācību priekšmetiem, sporta hipertrofizācija pulciņu, prakstisku nodarbību un fiziskas audzināšanas vietā... Kā nezālēm aizaudzis lauks, vai tad ne?

Tava ironija būtu smieklīga, ja tā nebūtu patiesība.

Šadurska kungs! Jūs pats strādājāt kā ministrs. Man nav saprotams, kas Jums traucēja gudri strādāt toreiz, jo viss, ko Jūs šodien rakstāt, ir gudri un saprotami. Mums visus neatkarības gadus izglītībā vajadzēja ieguldīt visus savus prātus, bet izglītības sistēma šobrīd ir graujoši vecmodīga un neefektīva. Varbūt nonākot ministra amatā, visa gudrība pēkšņi pazūd????

Profesor Šadurski - kāpēc aizgājāt no Jaunā laika? Tas, atšķirībā no citu ķengātāju rakstītā, nav pārmetums, vai prasība nolikt mandātu. Uzdodu jautājumu, jo neredzu iemeslu. Nesaprotu.

vēlēšanas tuvojas un "Sit krievus!" vairāk nestrādā ?

kad pats bija minstrs, tad tikai krieviski runājošos skolas bērnus dzenāja.

Dievs, nedod vairot tumsu! Arī to, ko savairojis Šadurskis, būdams izglītības ministrs.

Kur, Jūsuprāt, ir robeža mazo skolu saglabāšanas iespējai? 10 skolnieki? Tas tā, lai saprastu pozīciju. Neiztēlojos labu skolotāju algošanu 40-50 skolēnu skolā ar 50Ls/mēn. Atvainojiet, bet pat ar 2500Ls/mēn 3 skolotājiem un 1 pavārei pēc ēkas ekspluatācijas un nodokļiem pāri paliks - nu, stipri neadekvāti high-tech plāniem. Paskaidroju domu - lai sanāktu high-tech-laucinieks, pat pie skolas platības ekonomijas apmācībai vajadzēs vismaz 200Ls uz degunu un aizmirst par klašu apvienošanu. Pagastā dzīvību ir jāuztur darba tirgum, pie tam stipri lielākam par pāris skolotāju vietām. Mūsdienu lauksaimnieciskās ražošanas metodes nav savietojamas ar naturālo "idilli". Mehanizācija neprasa tādu darba roku skaitu uz 1ha kā pirms 150 gadiem. Sieviešu baru ar sirpjiem vairs nevajag, nav rentabli. Kur lai pagasti rauj darba vietas? Ko tur vēl bez fermām un šūšanas arteļiem kāds cels? Betona bruģa ražotni? 3 cilvēki, pie 40h darba nedēļas tur vairāk nevajag. Es, protams, nedaudz pārspīlēju situāciju, bet parādiet man plaukstošu ZPI laukos, kurš nav panīcis kopš padomju laikiem. Pagasti dzīvo dēļ birokrātijas radītajām papīra smērēšanas darba vietām. Vienīgais, kas vēl uztur vajadzību pēc lauku skolām, ir Šlesera ceļi, pa kuriem šķīdonī pat autobusam jāvelkas ar v=20km/h. Par high-tech - ja sanāk, atjaunojiet PSRS laika pēdējo skolu programmu, tikai, protams, bez PSRS vēstures, Aksika matemātikas (tāpat pēc tās grāmatas nemācīja) un zubrāmās ķīmijas. RTU 1. kursā ķīmiju pasniedz pēc brīnišķīgas metodes, bez zubrīšanas, vienkārši un saprotami ar eV. Es nezinu, kurš izdomāja, ka vieglāk ir iezubrīt visu 5 gadu kursu, nevis saprast vēl viena skaitļa nozīmi Mendeļejeva tabulā, bet vieds tas cilvēks nav bijis.

Bernibaa macijos paris gadus pamatskolaa, kur bijam viena klase 18 berni no 6 lidz 11 gadiem. Viens skolotajs. Tas labi darbojas.

beidzot viens prātīgs spriedums. šadurskim ir izdevies saskatīt problēmas būtību. bet!!!!!!!!! teikšu godīgi, ka nav normāla arī situācija pilsētas skolā, kur klasēs ir 30 un vairāk bērnu. optimālais jau tā kā būtu 20-25. sākumskolas un pamatskolas klasēs obligāti vajag ne vairāk kā 25, par vidusskolu var diskutēt. es domāju, skolēnu skaitu klasē. lielais skaits klasēs ir otrs grāvis, ne mazāk sāpīgs. vēl neviens gan par šo problēmu nav vērā ņemami izteicies.

Piekrītu, ka sliņķi ir gan pilsētu, gan lauku skolās. Jauki, ka tavā minētajā skolā ir laba matemātikas skolotāja. Bet izņēmumi pastiprina likumību, un vina skoliņa nav vērā ņemams arguments.

Rajonu skolās, protams, par tālu. Bet kā būtu pēc teritoriālās raformas ar novadu skolām? Vai ASV bērniem Teksasas rančo arī bērnība paiet uz riteņiem? Un kāpēc neviena vārda par pašu svarīgāko - izglītibas kvalitāti? Mazajās skolās audzināsim pāķus?

Man zināma viena ļoti maza pagasta pamatskola n kurā ir sagatavoti ļoti labi skolnieki. tas ir Rīgas rajonā, netālu no Siguldas. Pēc šis skolas pabeigšanas daudzi iestājušies Siguldas ģimnāzijā arī Rīgas ģimnāzijās, par augstskolām nemaz nerunājot!Jā starp citu arī Rīgas 1.ģimnāzijā. Tas viss pateicoties ļoti labai matemātikas skolotājai, kurai klasē nav 30 un vairāk bērnu, bet var katram bērnam izskaidrot mācību vielu. Pilnīgi nepiekrītu, ka lauku skolās ir slikti skolotāji, bet pilsētu skolās labi! muļķības! Nevajag būt tādiem snobiem un domāt, ka Rīga ir tā pasaules naba, kurā vien sagatavo labus skolēnus. Kāda augstprātība. padomā, nav A līmeņa. protams, ja daudzi skolnieki nāk uz pilsētu ģimnāzijām, tad protams arī būs tur tie A līmeņi. Starp citu, slinķi ir gan pilsētu gan lauku skolās!

Protams, stundas notiek vienlaicīgi, bet, ja runājam par skolu ar 40 - 50 skolēniem, tajā jau ir apvienotās klases. Līdz ar to jautājums, ka vienlaikus notiek vairāk par trim, četrām stundām, atkrīt. Visiem tālo autobusu pārvadājumu aizstāvjiem: ja skolēna izglītošana mazajā skolā mēnesī maksā aptuveni 50 latu, tad, ja skolēnu pārceļ uz centra skolu, bet pieskaita transportizmaksas, tie paši lati sanāk. Ietaupījuma nav. Turklāt mazajam bērnam jāceļas jau pirms sešiem rītā, lai pagūtu uz skolu. Par pulciņiem un sporta nodarbībām jāaizmirst,m jo jāpagūst uz autobusu pēc stundām. Bērnība paiet uz riteņiem... Mans viedoklis - mazās pamatskolas jāsaglabā, kur vien tas iespējams. Vidusskolas posmā, protams, tas nav tik vienkārši. Neaizmirsīsim, ja pagastā nav skolas, tas aizaug un izmirst.

Ja par jau minēto Ludzas rajonu, tad LR Saeimas deputātiem vajadzētu izdarīt visu, lai Zilupes novadā dzīvojošajiem latviešu bērniem saglabātu iespēju mācīties valsts valodā. Kaut vai nosakiet, ka īpašās situācijās valsts piemaksā skolotājiem, lai Latvijā nodrošinātu latviešu bērniem iespēju mācīties dzimtajā valodā. Citādi sāk izplatīties runas, ka Zilupes vidusskolā latviešu plūsmu slēgs, un visiem būs jāmācas tikai krievu plūsmas klasēs. Kaut Zilupes novadā gandrīz ceturtdaļa iedzīvotāju ir latvieši. Tad Zilupe aiz Sedas būs otra pilsēta Latvijā, kur latviešu bērni nevarēs mācīties dzimtajā valodā. Starp citu, Sedā latviešu īpatsvars kopš neatkarības atjaunošanas pieaudzis par 8%, par tikpat procentiem samazinājies krievu iedzīvotāju īpatsvars. Bet latviešu bērni Sedā joprojām var mācīties tikai krievu plūsmas klasēs ...