Precīzāk gan būtu teikt - attīrīšanās ziņā. Dažādu apstākļu iekustināts ir sācies diezgan sāpīgs, bet cerams attīrošs process. Kā augoņu uzplēšana, lai ātrāk tiktu no tiem vaļā. Strutas veļas ārā aumaļām, lai gan nevarētu teikt, ka negaidīti un pārsteidzoši. Ir apstiprinājies tas, par ko tik daudz un ilgi netieši tika spriests un runāts. Tagad seko pierādījumi. Pārsteidz vien tas, cik skrupulozi tas bijis iegrāmatots.
Jau pirms mēneša, kad cietumā nokļuva Ventspils mērs, bija laba sajūta, ka taisnība tomēr uzvarēs un tie, kas gadiem ņirgājušies par valsti, tajā skaitā arī par katru no mums, beidzot saņems pēc nopelniem. Tomēr negribētos, lai uzņēmēji un amatpersonas no Ventspils būtu vienīgie, kuru vainu tagad izsvērs Temīda.
Tā lielākā vaina jau patiesībā ir tajā galā, kur tika pieņemti tie lēmumi, par kuriem tika maksāts. Mēs politiķiem bijām uzticējuši varu un līdz ar to tiesības rīkoties ar valsts jeb mūsu visu mantu. Tagad izrādās, ka viņi rīkojušies ļoti, ļoti cūcīgi. Turklāt nevienam tā arī nav ienācis prātā nožēlot grēkus un atzīt savu vainu. Es saprotu, ka visticamāk neviens nepārskatīs privatizācijas procesu un neanulēs konkrētos darījumus, taču tas neatbrīvo politiķus no atbildības par korupcijas iespaidā pieņemtajiem lēmumiem. Turēsim īkšķus, lai prokuratūrai veicas!
Un vēl par dažiem varoņiem. Ir jau labs princips un nav jau nekas jauns pasaules praksē, ka apmaiņā pret liecību pret “lielākām zivīm” sveikā tiek cauri kopā ar tām peldējušās “mazās zivis”. Taču kaut kā šķērmi metas redzot, kā kāds uzņēmējs stāsta, kā šķiedies ar naudu pa labi un kreisi savam biznesam labvēlīgu lēmumu nodrošināšanai. Paldies viņam par atklātību, taču arī kukuļdošana ir noziegums, par ko jāsaņem sods. Citādi šī sabiedrība nekad nekļūs tīra.