Modra Ģelža projektētai vasarnīcai piešķirs kultūras pieminekļa statusu

Latvijas arhitekts. XX. gadsimts” ietvaros, kurā eksponēts celtnes makets mērogā 1:1 – pašreizējais ēkas īpašnieks mākslinieks Kristaps Ģelzis simboliski piestiprinās tam mantojuma zīmi.Reiz, jautāts par to, kuram no saviem darbiem izcilais latviešu arhitekts Modris Ģelzis (1929-2009) pats piešķirtu neizskarama kultūras pieminekļa statusu, meistars atbildēja: “Savai vasarnīcai. Es pats to būvēju, un savā laikā tas bija notikums”. Kā norāda A.Saulītis, vasarnīcas projekts izrādījies notikums ne tikai 50 gadus atpakaļ. Tā ir viena no pirmajām modernisma ēkām, kas Latvijā tika īstenota pēckara laikā, un iezīmē revolucionāras pārmaiņas arhitektūras idejās pēc morāli novecojušā “Staļina baroka”. “Jaunums tolaik bija katra brīvdienu mājas detaļa – punktveida pamati (ēka veidota ar atrāvumu no zemes), siltinātā grīda un jumts, kas savienots ar griestiem, iztiekot bez bēniņiem, koka karkass ar plašajiem stiklojumiem. Dēļu klājs ar pergolu sapludina robežas starp dārzu un ēku. Citu modernistu vidū Modra Ģelža arhitektonisko domāšanu, ko īpaši apliecina šis vasarnīcas projekts, izceļ humāni mērogi un dabas izjūta – cilvēka fiziskajam un morālajam komfortam, arī laimei patiesībā pietiek ar minimumu.Kultūras pieminekļa statusa piešķiršana pagājušā gadsimta 50. gados projektētajai un būvētajai ēkai ir nozīmīga ne tikai pašai celtnei –  tas ir simbolisks žests, kas apliecina arī jaunākajos laikos – pēckara posmā – radīto kultūras objektu vērtību un šī laika kultūras mantojuma tiesības uz aizsardzību, līdzīgi kā Zinātņu akadēmijas ēkai un Dailes teātrim, kas šo statusu jau saņēmuši. Ģelžu ģimenes vasarnīcas iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pavērs jaunu lappusi Latvijas kultūras mantojuma aizsardzībā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē aizsākot diskusiju par to arhitektūras vērtību apzināšanu un aizsargāšanu, kas tapušas 20.gadsimta otrajā pusē,” teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā.A.Saulītis arī atgādināja, ka kultūrvēsturiskus objektus apzina un apseko, priekšlikumus kultūras ministram objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā gatavo, kā arī kultūras pieminekļu reģistru uztur Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šobrīd Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 8555 objekti.