Karadžičs ir notverts un drīz ieradīsies Hāgā, lai stātos Starptautiskās krimināltiesas priekšā, kā trīsdesmit astotais noziegumos pret cilvēci apsūdzētais bijušās Dienvidslāvijas karā.
Pamatā, cilvēku reakcija Serbijā, kā arī citur bijušajā Dienvidslāvijā ir pozitīva par šo faktu. Ja tiks noķerts arī Mladičs, Serbija var daudz drošāk raudzīties Eiropas Savienības virzienā. Eiropas savienības ārlietu ministri šonedēļ pulcējas Briselē, lai spriestu par tālāko sadarbību ar Serbiju. Tomēr, ne visur priecājas. Ja lūkojamies uz publisko un politisko atskaņu, tad Karadžiča notveršana netiek viennozīmīgi pozitīvi uztverta visur. Krievija pauž rūpes par taisnīgu tiesu šim vīram, kamēr sabiedriskās domas vairākums Krievijā nosoda Serbiju par šīs valsts „varoņa”izdošanu.
Reakcija uz Karadžiča notveršanu ir lakmusa papīrītis, lai vērtētu patiesas rūpes par cilvēktiesībām pie sevis vai citur pasaulē. Tomēr, neatkarīgi no šīm reakcijām, viena lieta ir skaidra – tas kārtējais signāls visiem nākotnes noziedzniekiem pret cilvēci, ka viņu laiks agri vai vēlu pienāks. Tie var slēpties ilgi, bet ne mūžīgi. Ko sēsi to pļausi.