Pieļauju, ka dažs labs uz šo situāciju reaģē ar saviebtu ģīmi un pārliecību, ka ierēdņi jau tā rauš valsts naudu, kādas tur vēl prēmijas? Turklāt vai tie ierēdņi nav tie paši, kuri dokumentu kārtošanā liek skraidīt no viena kabineta uz nākamo, paši sēž aiz slēgtām durvīm un pret apmeklētājiem izturas nepieklājīgi, lai neteiktu vairāk?
Taču būtība šajā jautājumā ir tāda, ka valstī izmisīgi ir vajadzīga laba un profesionāla Civildienesta ierēdņu komanda, tās uzdevums ir nodrošināt valsts procesu virzību neatkarīgi no tā, ko dara vēlētas amatpersonas. Pieļauju, dažs labs V-Dienas lasītājs kādreiz redzējis smieklīgo Lielbritānijas komēdijseriālu "Jā, ministra kungs", tajā rādīta britu pārliecība, ka ierēdņi ir slīpēti buki, kuri allaž prot piemuļķot padumjos politikāņus. Diez vai tā tas ir mūsu valstī (un, ja godīgi, arī Lielbritānijā), taču demokrātiskā valstī Civildienesta darbinieki veic fundamentāli svarīgu darbu, un pienācīgs atalgojums tomēr ir nepieciešams, lai šajos amatos nestrādātu viendienīši. Diemžēl pie mums pārāk bieži jauns cilvēks pāris gadus pastrādā ministrijā, gūst vērtīgu pieredzi, un tad pazūd privātsektora virzienā, kur algas gandrīz neizbēgami ir augstākas.
"13. algas" piešķiršana visiem pēc kārtas protams rada jautājumu par to, vai visi ierēdņi pelnījuši vienādu attieksmi. Taču prēmijas diferencēšana būtu pietiekami sarežģīts jautājums. Vai par to būtu jālemj attiecīgās ministrijas vadībai? Vai tai ir laika individuāli izvērtēt simtiem padoto? Ierēdņa statuss tomēr pieder daudziem tūkstošiem cilvēku. Vai to darītu citi ierēdņi? Vai tādā gadījumā nebūtu krietnas šaubas par interešu konfliktu?
Ministriem būtu skaidri jāpasaka, ka jā, Latvijā "13. alga" tiek maksāta, būtu jāpaskaidro, tieši kāpēc attiecīgās iestādes ierēdņi to ir nopelnījuši. Kas labs izdarīts? Kādi bijuši panākumi? Noskaušanai te nav vietas.