Gandrīz vai neticēju pats savām acīm, kad šorīt Dienas pirmajā lapā ieraudzīju stāstu par apdrošināšanas kompāniju, kurai radusies pati fantastiskākā ideja, kāda vien mūsu valstī var būt -- ļaut ļaudīm apdrošināties pret likuma pārkāpšanu! Runa, protams, ir par apdrošināšanas kompāniju BTA, saviem klientiem jau tagad tā piedāvā apdrošināšanu pret tiem gadījumiem, kad viņiem uz ceļa ir "nejauši" gadījies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Pirms turpināt pārdomas par šo ideju, protams, atzīšu, ka kompānija ir gatava to darīt tikai vienu reizi gadā un tikai tad, ja klients atļauto ātrumu ir pārsniedzis ne vairāk kā par 20 kilometriem stundā.
Bet nu gan brīnīšos tālāk. Jebkurš cilvēks, kurš pat vienreiz ir bijis uz Latvijas ceļiem un ielām zina, ka lakoniskā frāze, kura pietiekami bieži izskan pēc tam, kad kāds ir ietriecies kokā vai tiltā vai arī, vēl ļaunāk, notriecis kādu citu cilvēku -- "neizvēlējās pareizo braukšanas ātrumu" -- nebūt nav nekāds rets izņēmums. Nerunājot nemaz par šosejām laukos , arī es uz savas Čaka ielas atkal un atkal un atkal un atkal redzu ļaudis, kuriem tas, ka viņi atrodas iekšpilsētā, ir pilnīgi pie vienas kājas, un no luksofora Lāčplēša ielā līdz luksoforam Ģertrūdes ielā viņiem tomēr ir, nu ir jātiek pēc iespējas ātrāk.
Otrkārt, ātruma pārsniegšana tomēr ir un paliek nelikumīga. Strīds te nav un nevar būt par to, vai tiešām brīdī, kad lielā šoseja ir pavisam tukša, cilvēkam nu patiešām obligāti ir jābrauc ar ātrumu 90 kilometri stundā. Jā. Viņam tomēr tas ir jādara obligāti, jo arī uz tās pavisam tukšās šosejas pietiekami bieži no neredzama sānu ceļa izgriezīsies automobīlis vai piepeši parādīsies sēņotāja ar groziņu vai bērns, kurš nāk mājās no skolas. Savukārt uz pilsētas ielām ātruma pārsniegšana arī par 19 kilometriem stundā var būt ļoti bīstama. Bet vēl vairāk, vai apdrošināšanas firma nevēlas savu lielisko ideju paplašināt vēl tālāk? Varētu taču apdrošināt britu tūristus pret to, ka viņiem "nejauši" pie Brīvības pieminekļa, piedodiet, krāniņš izkrīt no biksēm! Politikāņus, un ne tikai politikāņus, varētu apdrošināt pret to, ka viņiem "nejauši" nākas pieņemt "pateicības" un "iepriecinājumus". Un tā tālāk.
Latvijā ir tāda Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija. Nezinu, vai tai ir atļauts individuālai kompānijai pateikt, ka nē, likuma pārkāpšanu tomēr nevajag apdrošināt. Drīzāk būtu jācer uz pašas apdrošināšanas kompānijas veselo saprātu, jo šķiet tās vadītāja avīzē piesauktā "biznesa intuīcija" šoreiz viņu tomēr ir stipri pievīlusi.
Jauku visiem dienu. Un veiksmīgu dienu tiem, kuri ir kājāmgājēji uz tām ielām un ceļiem, kur autovadītāji "nejauši" pārsniedz atļauto ātrumu visnotaļ bieži.