Patlaban pasaulē ir 27 valstis, kuru pilsoņiem nav vajadzīga vīza, kad viņi dodas uz Štatiem. Runa ir par Andoru, Austrāliju, Austriju, Beļģiju, Bruneju, Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Īslandi, Īriju, Itāliju, Japānu Lihtenšteinu, Luksemburgu, Monako, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Portugāli, Sanmarino, Singapūru, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Šveici un Lielbritāniju. Runa tātad ir par visām "vecajām" Eiropas Savienības valstīm izņemot Grieķiju, kā arī par tikai vienu no "jaunajām" dalībvalstīm -- par Slovēniju. Patlaban aiz borta palikušas nevien visas pārējās kādreizējā padbloka valstis, bet arī Kipra un Malta.
Par minētajiem Latvijas un Igaunijas plāniem īpaši sajūsmināta nav Eiropas Savienība, tā uzskata, ka šādi jautājumi būtu risināmi kopējās iekšpolitikas kontekstā. Mazliet ironiski, bet ar šādu paziņojumu nācis arī Slovēnijas ārlietu ministrs, jo Slovēnijai, kuras pilsoņi jau tagad uz ASV var doties bez vīzas, patlaban pieder ES prezidentūra. Jautājumi nav tikai par kopējo politiku. Briselē ļaudis esot norūpējušies arī par Šengenas sistēmas datu nopludināšanu amerikāņiem, kā arī par to, ka paredzētajos līgumos ar Latviju un Igauniju paredzēti stingrāki parametri par pasēm un ceļošanas procedūrām, nekā patlaban tiek attiecināti uz "vecajām" dalībvalstīm. Latvijas puse visus pārmetumus noraidījusi un procesu uzskata par "divpusēju" jautājumu.
Te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, nav tā, ka jau rīt vai aiznākampirmdien uz brokastu laiku Latvijas ļaudis varēs sakāpt lidmašīnā un bez vīzas lidot uz Ameriku. Noteikumi par to, cik ilgi tur drīkst uzturēties un kurš cilvēks ir vai nav uzskatāms par tūristu vai uzņēmēju nav mainījušies. Tā, piemēram, žurnālistiem, kuri uz Ameriku dodas savas profesijas kontekstā, vīza ir vajadzīga, jo žurnālista darbu amerikāņi neuzskata par "uzņēmējdarbību." Tāpat bezvīzu ceļošanas tīkotājiem būs vajadzīga moderna, ar čipu aprīkota pase, tādas mūsu valstī izsniedz tikai pēdējā laikā. Šo "tehnisko" jautājumu saskaņošanai būs vajdzīgs laiks, turklāt Latvijā atteikto vīzu apjoms joprojām ir mazliet virs amerikāņu paģērētajiem 10 procentiem.
Taču ir arī otra lieta -- kārtējo reizi nākas konstatēt, ka daudz bazūnētā Eiropas Savienības vienotība ir pilnīgs nonsenss, ja runa ir par kādas dalībvalsts iekšējām interesēm. Vācijai nekāda vienotība nebija vajadzīga tad, kad tā ar Krieviju noslēdza dipusēju līgumu par gāzes vadu (un tās kādreizējais kanclers tika atalgots ar bagātīgi apmaksātu darbu tāpēc izveidotajā konsorcijā). Kopēju viedokli par lauksaimniecības politiku ES nav varējusi nodrošināt nekad, jo Francijā milzīgi dāsnas subsīdijas zemniekiem tiek uzskatītas gandrīz vai par Dieva tā kunga pieprasītu procesu. Nemaz nerunāsim par to, kā Eiropa sadalījās frakcijās tad, kad bija jautājums par karu Irākā. Šādos apstākļos nav nemaz pārsteidzoši, ka Latvija vai Igaunija viena steidz čomoties ar amerikāņiem šajā simboliskajā, bet tomēr arī nozīmīgajā jautājumā. Ceru, ka ar laiku tas izdosies un lielākam skaitam Latvijas pilsoņu būs iespēja apmeklēt manu dzimteni. Varu apliecināt -- tur ir ko skatīties.
Jauku visiem dienu!