Ceru, ka garajās brīvdienās visiem izdevās labi atpūsties, ja arī vietām un brīžiem lija kā pa Jāņiem. Apsveicu Ceļu policiju ar sekmīgu darbu. Šodien Dienas pusapokaliptiskā pirmā lappuse ar tekstu "Jāņi atkal ar bojāgājušajiem" varbūt ir mazliet pārāk pusapokaliptiska, jo Latvijā diemžēl gandrīz katru rītu varētu būt virsraksts "Nakts atkal ar bojāgājušajiem." Tiesa, laikraksts atzīmējis arī to, ka teju vai 300 ļaudis pieķerti pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā, un tas norāda uz to, ka dažs labs mežā pie papardes zieda atstājis arī veselo saprātu. Lai neteiktu krietni vairāk. Protams, stāsts par pašreizējo un kādreizējo premjerminstru un viņu spēkratiem liecina, ka alkohols un narkotiskās vielas ne vienmēr ir vajadzīgas, "pietiek" ar satiksmes noteikumu pārkāpšanu.
Taču ne par to šorīt galvenais stāsts. Portālā lasām, ka kādreizējais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons no Eiropas Cilvēka tiesību tiesas lietā pret Latviju ir izsitis 10 tūkstošus eiro. Jautājums, protams, ir par to, ka 2002. gadā J. Ādamsonam neļāva kandidēt Saeimas vēlēšanās tāpēc, ka viņš kādreiz esot bijis čekas virsnieks. Kā zināms, šis apgalvojums vienmēr ir bijis visnotaļ baltiem diegiem šūts, pirmkārt tāpēc, ka Ādamsona karjera veidojās PSRS Jūras kara flotē, stūra mājā viņš nestrādāja, un otrkārt tāpēc -- un to ir atzinusi arī Eiropas tiesa -- "atklājums" par viņu kā bijušo čekistu nāca tikai 2002. gadā, tātad krietni pēc tam, kad viņš jau bija dienējis i parlamentā, i arī valdībā.
Pats stāsta varonis apgalvo, ka nu politiskās durvis atkal viņam ir atvērtas, un viņš varētu kandidēt uz vietu Eiropas Parlamentā nākamā gada vēlēšanās. Tajā kontekstā vērts tomēr atcerēties, ka, lai arī droši vien nebija pamatota viņa izslēgšana no 2002. gada vēlēšanu saraksta (viņa pārstāvētie Sociāldemokrāti tāpat palika aiz strīpas), pirms tam lielajā politikā viņš sevi darīja pat ļoti redzamu 2000. gada februārī, kad no Saeimas tribīnes viņš paziņoja, ka Andra Šķēles, Valda Birkava un Andreja Sončika uzvārds esot parādījies izmisīgi ciniskā "pedofīlijas" skandāla kontekstā. Atcerēsimies, ka tiesa likusi J. Ādamsonam maksāt 10 tūkstošus latu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jauka politvēsture.
Tomēr plašākā kontekstā ir arī jautājums par to, cik ilgi Latvijas politikā turpināsies centieni bloķēt "nepareizos" cilvēkus. Demokrātiskā valstī tomēr ir jābūt ļoti konkrētiem pamatojumiem, kāpēc kāds nedrīkst piedalīties vēlēšanās. Alfrēdu Rubiku notiesāja par pretvalstisku darbību, astoņus gadus viņš nosēdēja cietumā, vēlēšanās piedalīties nedrīkst. Politikā darbojas arī citi cilvēki, kuru darbībā katrā gadījumā attiecīgajā laika posmā nebija pamanāma īpaši provalstiska darbība, bet viņus neviens netraucē. Viena kādreizējā interfrontiste pat ir uzdienējusies līdz Eiropas Parlamenta deputātes amatam. Tiesa, arī viņas gadījumā savs vārds bija sakāms Eiropas tiesai. Protams, domājot par vēlēšanām mūsu politikāņiem galvenais ir izdomāt, kā arī turpmāk viņi varēs izdot pēc iespējas lielāku naudu par reklāmām un novērst pārāk piņķerīgo KNAB kontroli šajā jomā. Bet Eiropas tiesas spriedums Ādamsona lietā tomēr liek arī par šo jautājumu padomāt.
Jauku visiem dienu!