Vakar taču nebija pirmā reize, kad kāds _jaunlaicietis_ kļuva gluži oranžs, zaļš, vai klerikāls, lai tikai tiktu klāt pie naudas maisiem. Piekrītu kolēģei Sallijai Benfeldei (blogs citur šajā portālā), ka tā ir situācija, par kuru būtu jāraizējas Pašvaldību savienībai un kādam būtu arī jādodas uz tiesu. Protams, droši vien nekur uz papīra valdības gaiteņos nav rakstīts "mēs diskriminēsim pret visām pašvaldībām, kurās vietējie iedzīvotāji ir bijuši pārāk stulbi un nav balsojuši par mums", taču atliek paskatīties to, kā valdošā koalīcija Saeimā "revidē" pašvaldību finansējuma plānus, lai redzētu, ka īpaši godīga šī sistēma nav.
Cits jautājums ir par no partijas aizgājušajiem Saeimas deputātiem. No vienas puses var teikt, ka "JL" laikā kopš pagājušajām vēlēšanām nudien neko daudz nav panācis. Daudz nozīmīgāka bija atsevišķu politiķu aiziešana no ciniskās valdošās "elites", nekā ir aiziešana no partijas, kura acīmredzot paliks opozīcijā līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām 2010. gadā vai arī ātrāk. Taču es palieku pie pārliecības, ka ieiešana Ivara Godmaņa valdībā partijai būtu bijusi kļūda. Šodien Dienā citēta "JL" nepametusī Solvita Āboltiņa, kura saka, ka "JL" politika Latvijā ir vajadzīga. Tā tas ir, bet šī politika krietni izšķīstu, ja partijai būtu jāuzņemas kolektīva atbildība par valdošās koalīcijas darbiem un nedarbiem. Iekšējās opozīcijas lielie meistari Saeimā ir tēvzemieši, kuri atkal un atkal ir pierādījuši, ka viņi ir gatavi sēdēt kopā kaut vai ar pašu nelabo, ka tik pie siles. "JL" šādu talantu nav.
Būtiskais jautājums ir par to, ko no partijas aizgājušie ļaudis darīs tālāk. Pašvaldību vadītājiem diemžēl redzamākais variants ir pieslieties kādai no varas partijām, protams, ar piebildi, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās būs jāatceras, ka valdība un Saeima Latvijas sabiedrībā patlaban ir apmēram tikpat populāra, kā sesks parfimērijas veikalā, un vēlētāji ne vienmēr pakļaujas spilgtām reklāmām televīzijā vien. Savukārt Saeimā, ja no "JL" aizies arī kādreizējais Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītājs Uldis Grava, dumpiniekiem būs piecas balsis un tātad -- tiesības veidot frakciju. Tas neizdosies, ja Sandra Kalniete no parlamenta aizies pavisam un atgriezīsies Ārlietu ministrijas darbā. Jādomā arī par to, kādas būs šo ļaužu attiecības ar pārējiem neatkarīgajiem deputātiem. Aigars Štokenbergs ar runāšanu par to, ka "mēs esam par kreisu politiku, bet mēs ieņamam vietu politiskā spektra centrā" acīmredzot vēl nav pavisam līdz galam izfunktierējis, kurp viņa lolotā "cita politika" grasās doties. Vienādi vai otrādi spēku samērs Saeimā šodien nav mainījies, un tāpēc dažādie rēķini un aprēķini vismaz laikā līdz nākamajām priekšvēlēšanu kampaņām var arī nebūt izšķiroši vai būtiski.
Man ir skumji. "Jaunais laiks" politikā ienāca ar pareizo uzstādījumu, proti -- ka Latvijā politikai nav jābūt vircas bedrei, kurā savējie kārto savējo būšanas un pie teikšanas, kā to ir pateicis klasiķis, ir paši lielākie kretini. Diemžēl šo uzstādījumu sabojāja ekstravagantais Einārs Repše, un no viņa premjerēšanas ar visu savas algas paaugstināšanu, juridiski apšaubāmu kadru tīrīšanu, pompozajiem paziņojumiem par to, ko premjers var darīt brīvajā laikā u.tml., partija nekad nav īsti atkopusies. Patiesi žēl.
***
Un viena pēdējā piebilde: Mareks Segliņš Rīgas Balsī ir nācis ar šādu domu: "Nezinu, varbūt vajadzētu aizvērties uz kādu mēnesi?" Marek, tā ir pati labākā ideja, kāda Jums pēdējā laikā ir radusies. Jūsu instinkts un iekšējā balss ne vienmēr dara labu, bet šoreiz tā ir trāpījusi pašā mērķa centrā!
Jauku visiem dienu