Runa ir par satiksmes ministru Šleseru, kurš ir piedalījies kādā sarunā par Rīgas lidostas attīstību. Diskusijas laikā kāds ir bildis, ka lidostā joprojām pastāv aviokompāniju atlaižu sistēma, kura neatbilst Eiropas Savienības noteikumiem un kropļo konkurenci. Atcerēsimies, tieši to pašu un ļoti skarbi nesen televīzijā pateica Eiropas komisijas konkurences komisāre. Kāda bija mūsu brašā satiksmes ministra atbilde uz šo aizrādījumu? "Paldies, klusu, mums jūsu viedoklis nav vajadzīgs!"
Šī galvu reibinošā bezkaunība perfekti ilustrē pašreizējās valdības pieeju dzīvei. Paldies. Klusu. Mums jūsu viedoklis nav vajadzīgs. Pilnīgi bez mazākām šaubām kādā no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās politiskā civilizācija ir attīstījusies mazliet tālāk par to neandertāļu līmeni, kādā tā pastāv pie mums, valdības ministrs par šādu izteicienu publiskā forumā no amata izlidotu ātrāk, kā Šlesera pērn piesauktā raķete triecas kosmosā. Bet tikai ne pie mums. Pie mums Šlesers ir ministrs ne tikai par spīti tam, ka viņš publiskos forumos uzvedas nepieklājīgi, bet arī par spīti tam, ka viņa pārraudzītajā Latvijas pastā ir lielas finanšu problēmas, tajā skaitā arī tādas, kuras ir paša LP radītas, par spīti tam, ka viņš uzskata, ka Eiropas Savienības finanšu līdzekļu piešķiršana ir viņa vienpersoniskais lēmums u.tt., u.tml. Pašreizējās sarunās par jaunas valdības veidošanu, tā ziņo prese, Šlesera biznesa projekts LPP un tā pretīgais piedēklis LC no Satiksmes ministrijas netaisoties atteikties, un tad jau droši vien arī neatteiksies no pārliecības, ka partija to var pārvaldīt pa savai modei. Un visiem pārējiem pateikt paldies, klusu, mums jūsu viedoklis nav vajadzīgs. Vemt gribas.
***
Tāpēc liels jo liels jo liels paldies teātra ģēnijam Alvim Hermanim, kurš vakar neieradās uz Trīsvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremoniju, jo tajā piedalījās cilvēki, kuriem viņš nevēlas paspiest roku. Ordeni, tā režisors, ordeņa kapituls viņam var nosūtīt pa pastu. Bravo! Būtu vien ieteikums to nedarīt reģistrētā vēstulē, jo Šlesera pārraudzītajā Latvijas pastā tas automātiski nozīmē pusotru stundu stāvēt rindā, kamēr darba ļaudis maksā gāzes rēķinu, ņem kredītu, abonē presi un dara visu pārējo, kas mūsu valstī skaitās pasta funkcijas. Paldies, Alvi!
***
Un visbeidzot, tautas tribunālā, kāda ir Latvijas Avīzes pēdējā lappuse, atsevišķi ļaudis jau ilgstoši ir satraukti par vides aizsardzības reklāmu, kurā redzam cilvēkus samīdām PET pudeles ar tekstu "Kā es mīlu savu Latviju." Avīzes lasītāji ir satraukti, jo viņiem sanāk, ka Latvijas mīlēšana nozīmē Latviju mīdīt ar kājām. Godīgi sakot bija jāpasmaida par Vides ministrijas pārstāves drusku vīzdegunīgo piezīmi par to, ka problēmu reklāmā saskata "vecākā gadagājuma cilvēki". Man, protams, ne mirkli neliekas, ka reklāmā tiek mīdīta Latvija. Toties man pret to ir cits iebildums, proti -- varbūt to nevajadzētu demonstrēt atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal.
Jauku visiem dienu!