Vakar taču bija gatavais pavasaris, vismaz manā dzīvoklī termometrs aiz loga rādīja +13. Gāju pa ielu savās darīšanās un prātoju, ka nu gan būtu jauki uz brīdi kaut kur pasēdēt un kaut ko izdzert, turklāt būtu jauki to darīt brīvajā dabā. Bet kas tev to dos? Rīgā āra kafejnīcu darba sākšanās ir noteikta Rīgas domes papīros, un tam nav nekāda sakara ar hidrometeoroloģiskiem apstākļiem. Katru gadu Dabas māte nodrošina āra kafejnīcām piemērotus laika apstākļus krietni pirms domnieku noteiktā starta brīža, un katru gadu tas šķiet pagalam muļķīgi. Protams, kafejnīcu veidošanās nedrīkst notikt gluži stihiski, jādomā par teritorijas sakopšanu, tualetēm un visu pārējo, bet man nudien neliekas, ka kādam būtu gabals nokritis, ja vakar kāds būtu izvietojis galdiņus arī ārpus duravām.
Nācās iegriezties arī Stokmanā. Lai tam piekļūtu no Čakmarijas ielas puses ir jāšķērso gājēju pāreja starp Centrālstaciju un lielveikalu. Iekārtojums tur ir visnotaļ nesakarīgs, jo tieši aiz gājēju pārejas ir iebrauktuve Stokmana garāžā. Apzinīgi šoferi apstājas pirms gājēju pārējas. Neapzinīgie nosēžas tieši gājēju pārejas vidū. Un tādu, diemžēl, ir pietiekami daudz -- sēž, pīpē, runā pa telefonu, neko neredz, neko negrib redzēt, neko neredzēs. Gājējiem nākas spraukties. Te divas lietas. Pirmkārt, ja Stokmans nevar saorganizēt sen solīto gaisa tiltiņu vai tuneli, tad varbūt vismaz tas varētu nofinansēt "zebras" uzkrāsošanu uz ielas? Protams, pavisam muļķīgiem autovadītājiem arī "zebra" neko neizsaka, bet tomēr. Un otrkārt, tā kā atrašanās gājēju pārejā ir satiksmes noteikumu pārkāpums, vai attiecīgās policijas iestādes nevarētu tur kādu brīdi padežūrēt un pašus muļķīgākos tomēr saukt pie dziesmas?
Lūk, ikdienišķas pārdomas. Vēlu visiem lasītājiem jauku dienu!