Par uzņēmējdarbībai draudzīgu Rīgu

Par to liecina pēdējā laika korupcijas skandāli pašvaldībā, to joprojām apstiprina Pilsētas attīstības komitejas sēdēs skatāmie dokumenti un uzņēmēju sūdzības. Tāpēc ir pēdējais brīdis kaut ko darīt, lai radītu uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi. Sākt varētu to, kas neprasa milzīgus ieguldījumus un resursus - novērst nesamērīgās prasības līgumos ar komersantiem. Runāšu par diviem konkrētiem piemēriem. Pirmā situācija Uzņēmēji, slēdzot līgumus par zemes privatizāciju ar RD, ir spiesti parakstīt tos uz sev neizdevīgiem noteikumiem. Tiek būtiski pārkāpts tiesību un saistību samērīgums. Privatizācijas līgumos pie sekām to atcelšanai kā standarts ir punkts, ka īpašuma tiesības pāriet atpakaļ pārdevējam (RD). Pircējam (proti, uzņēmējam) jānodod atpakaļ pašvaldībai objekts (zeme) līdz ar tā pieaugumiem un ienākumiem, turklāt ar visiem uzlabojumiem, ko objektam veicis. Pircējs arī zaudē tiesības saņemt atpakaļ par zemi samaksātos pielīgtos maksājumus, kā arī atlīdzību par veiktajiem izdevumiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Tas nozīme to, ka var iestāties situācija, ka uzņēmējam, aizņemoties naudu no bankas, uzbūvējot dzīvojamās ēkas un pēc tam pārdodot dzīvokļus, pamatojoties uz līguma noteikumiem, viss ir jāatdod atpakaļ RD. Uzņēmējs paliek pie sasistas siles, bankai netiek atgriezta nauda un jaunajam dzīvokļa īpašniekam tiek atņemts viņa nopirktais miteklis. Šādas līguma attiecības nav korektas un ir netaisnas, tāpēc ir jāmeklē kompromiss starp uzņēmējiem un pašvaldību šo nosacījumu traktējumā. Otrā situācija Uzņēmējs ir uzvarējis konkursā vai arī RD ir akceptējusi tā priekšlikumus, un ir iznomājis no pašvaldības zemi. Nomas līguma noteikumos ir iekļauti nosacījumi, kas tiks būvēts un kādos termiņos. Tiktāl viss tā kā būtu kārtībā, bet tad līgumos parādās starptermiņi:  1. Līdz x datumam ir noteiktā kārtībā jāiesniedz akceptēts projekts skiču stadijā.  2. Līdz y datumam jāiesniedz akceptēts būvprojekts.  3. Līdz z datumam ir jānodod ekspluatācijā pirmās kārtas pirmais posms.  4. Līdz n datumam - pirmās kārtas otrais posms u.tt. Dabiski, ka līgumos ir soda sankcijas, kas notiek, ja kāds posms netiek laicīgi pabeigts. Tāpat noteikts, ka termiņš var tikt pagarināts uz sešiem mēnešiem objektīvu apstākļu dēļ. Tomēr tie, kas ir ar to saskārušies, skaidri zina, cik ilgi dažādu nesaprotamu birokrātisku procedūru dēļ projekts tiek saskaņots Būvvaldē un Pilsētas attīstības departamentā. Un tā nekāda abpusēji sekmīga sadarbība nesanāk. Manuprāt, starptermiņu skaits būtiski jāsamzina. Loģiski būtu, ja, pirmkārt, būtu jāiesniedz akceptēts būvprojekts, no termiņa atskaitot saskaņošanas laiku. Otrkārt, jānosaka būves beigu datums. Viss. Tāpēc, saprotot arī piesardzīgos RD ierēdņus, kam pienākums ir aizstāvēt pašvaldības intereses, manuprāt, pats galvenais pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad uzņēmēji tāpat kā lielākā daļa valsts iedzīvotāju nokļuvuši neapskaužamā situācijā, ir atrast zelta vidusceļu, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva.