Bet ne galvenokārt par to šis stāsts. Pirmkārt, skatoties televīziju mani nebeidz pārsteigt tas, cik ļaudis runā kļūdaini . Jā, saprotu, arī mana valoda nav bez kļūdām, taču vai kāds no prezidenta kancelejas ļaudīm nevarētu viņam, lūdzu, izskaidrot atšķirību starp ka un kad? Zinu, ka to nesajēdz ļoti daudz cilvēku, bet prezidentam tomēr pieklātos runāt pareizā valodā, un šis ir elementārs jautājums.
Otrkārt, Odita prezidentam neuzdeva to pašu jautājumu, kuru pagājušajā nedēļā 100. pantā politologam Ijabam neuzdeva kolēģe, proti -- kas prezidentam ir sakāms par to, ka Alekseja Loskutova atstādināšana jau no paša pirmā mirkļa bija nelikumīga? Kaut kā ir sanācis, ka visi to it kā zina, bet pieņem kā akceptējamu pagātnes notikumu, kuram uz pašreizējiem notikumiem nav nekādas ietekmes. Vai esmu vienīgais, kurš uzskata, ka tāpēc, ka Mūsu Premjers pārkāpa likumu, viss kopš tam notikušais ir bez leģitīma pamata? Šajā gadījumā galvas šūpošana jau var novest pie smadzeņu satricinājuma. Premjers pārkāpa likumu. Tas nekas. Nedzīvojam jau valstī, kurā pamatu pamatos ir tiesiskums. Tra la lā. Dzīvojam tālāk. Marasms kaut kāds.
Treškārt, prezidents atbildot uz Oditas jautājumiem atkārtoti teica, ka šito un to viņš nevar komentēt. Tomēr nāk prātā salīdzinājums ar iepriekšējo prezidenti, kura tā nemēdza īpaši bieži teikt. Prezidentam jākļūst neatkarīgākam no politiskās konjunktūras.
Un, jā, ja vēl par televīzijas "Panorāmu". Krīt acīs tas, ka sporta ziņās ar video attēliem milzīgi daudz vairāk ir ilustrēti ārvalstu, nevis pašmāju sporta notikumi. Arī tas daudz ko pasaka par Latvijas televīzijas problēmām un resursiem.
***
Un vēl pāris pārdomas par Lielā Kristapa ceremoniju, kura sekoja "Panorāmai." Lūdzu, saprotiet, es neesmu nedz kino kritiķis, nedz īpašs kino speciālists, turklāt es kā latvietis ļoti priecājos, ka žūrijai bija jāvērtē tik daudz filmu, un tāpēc šīs pārdomas nudien ir pilnīgs skats no malas. Pasākuma sākumā lieliskā aktrise Zane Daudziņa pateica, ka Lielā Kristapa ceremonija esot "Latvijas Oskari". Nu, nē. Ne gluži. Ceru, ka neesmu vienīgais, kuram skatoties likās, ka šādā ceremonijā gara runāšana no politikāņu un citu puses ir nevajadzīga tempa nosišana. Visu cieņu Helēnai Demakovai un Robertam Ķīlim, bet ... nu, nevajadzēja. Tas pats sakāms par atsevišķiem balvu pasniedzējiem -- Lielā Kristapa ceremonija tomēr nav tā vieta, kurā garumplaši iztirzāt kostīmmākslas, grimēšanas, montāžas vai citus procesus un vēsturi. Uz beigām jau gāja labāk. Pasniedzot balvu spēļfilmas operatoram pasniedzēja neteica neko, un paši operatori bija lakoniski. Tas, ka Amerikā Oskaru organizētāji ļoti stingri nosaka, cik ilgi drīkst runāt pat vislielākās kinozvaigznes, tas nav nejauši. Kristapa ceremonija bija 20 minūtes garāka, nekā paredzēts, un lielie runātāji bija konkrētais iemesls, kāpēc tas tā bija.
Man arī kā skatītājam no malas likās, ka varbūt būtu bijis loģiskāk muzikālos priekšnesumus nospēlēt pirms balvas pasniegšanas par labāko mūziku. Tas, ka dziesmas spēlēja pēc tam, kad visi zinājām, ka balvu saņēmis Artūrs Maskats, drusku nosita mistēriju.
Tomēr ar visu to, vakara vadītājs no vienas nominācijas uz otru devās raiti. Apsveicu kolēģi Dienas sistēmā Lailu Pakalniņu ar veseliem trim Kristapiem, turklāt gan animācijas, gan arī spēļfilmu žanrā. Diez vai Oskaros kādam tā kaut kas ir izdevies. Aizkustinoša bija Vijas Artmanes godināšana. Un apgaismības un atklāsmes brīdis par mūsu valsts kultūrpolitiku parādījās tajā brīdī, kad par pašu labāko atzītās filmas pārstāvis no skatuves par kolēģiem pateica, ka "būtībā visi strādāja par velti." Galva atkal šūpojas.
Un pēdējā doma. Godīgi atzīstos, ka par dažām vakar godātām filmām man bija pati pirmā dzirdēšana, un es tomēr neesmu cilvēks, kurš neseko notikumiem. Ceru, ka it īpaši dokumentālo filmu žanrā, kurš man personīgi ir vistuvākais, visas nominētās un apbalvotās filmas ir pieejamas videokasetē vai videodiskā. Ja nē, tad man gribētos zināt, kāpēc. Jo, ja jau "visi strādā par velti", filmas otrās dzīves nodrošināšana šādā izplatīšanas veidā var tomēr nozīmēt, ka nākamreiz tam tā vairs nebūs jābūt.
Jauku visiem dienu!