"RIP" -- tie ir trīs burtiņi, kurus Amerikā izmanto, lai godātu mirušos -- "rest in peace", vai guli Dieva mierā. Tieši tā jāsaka par kādreiz vareno partiju "Latvijas ceļš". Lai arī kā tās runas vīri necenstos apgalvot, ka apvienojoties ar Ainara Šlesera kārtējo politbiznesa projektu viņi neatsakās no partijas sen pastāvošajiem principiem, tās ir muļķības. Var jau būt, kā apgalvo pats Šlesers, ka viņš esot pats liberālākais politiķis Latvijā, ja runa ir par ekonomiskām lietām (tik liberāls, ja kas, ka brīdī, kad Eiropas Savienība viņa vadīto ministriju kārtējo reizi pieķer nedarbos, viņš nevis labojas, bet liberālā kārtā paziņo, ka jāpadzen no amata Latvijas Konkurences padome), taču LPP raison d\'etre tomēr ir meklējama sociālā jomā, un te nepārprotami jādomā gan par stipri apšaubāmo "draudzību" ar dīvaino sektu, kura saucas "Jaunā paaudze", par kliedzošo homofobiju atsevišķu LPP censoņu aprindās, kā arī par izteikto nekompetenci, kāda ir vairākiem partijas pārstāvjiem Saeimā. Runa ir arī par elpu aizraujošu liekulību, kad partijas spicē ļaudis runā par "kristīgām vērtībām". Piedalīties korporatīvajā bedrē, kāda ir politika pašreizējās valdošās koalīcijas izpildījumā, tas nu īpaši "kristīgi" nav. Cita starpā tomēr būtu jāatceras, ka Bībelē šis tas ir teikts arī par melošanu, kā arī par laulības šķiršanu un precēšanos no jauna -- tie ir principi, kurus atsevišķi LPP aktīvisti un atbalstītāji tomēr ar visām "kristīgajām vērtībām" ignorē pavisam.
Reti stāstu, par ko kādreiz esmu balsojis, jo žurnālistam tā neklājas darīt, taču atzīstos, ka 90. gadu pirmajā pusē par "LC" es balsoju vairākkārt, jo biju pārliecināts, ka tā ir partija, kura saprot civilizētās pasaules procesus un vēlas tos ieviest arī Latvijā. Tagad ir skaidrs, ka "LC" ir uz sabrukuma robežas un ķeras pie absolūti jebkura salmiņa, lai tik paliktu pie varas siles. Tas ir nožēlojami, un man par partiju ir dziļš, dziļš kauns.
***
Un vēl divi vārdi par bijušās Valsts prezidentes kancelejas darbinieku saņemtajām kompensācijām. Dienā šis apstāklis prezentēts tādā pirksta pakratīšanas veidā -- fui, fui, negausīgie kancelejas ļaudis! Nepiekrītu. Nevien Vaira Vīķe-Freiberga bija izcila prezidente, bet arī viņai bija izcila prezidentes administratīvā struktūra. Doma, ka augsti stāvoši Civildienesta ļaudis tikvien dara, kā gozējas ērtos kabinetos un dzer kafiju, ir nepatiesa. Man ne mirkli neskauž neviens santīms, kuru saņēma prezidentes lieliskā preses sekretāre Aiva Rozenberga, kanceleljas vadītāji Mārtiņš Bondars un Andrejs Pildegovičs, un visi pārējie. Strādāt prezidenta kancelejā tomēr ir 24/7 darbs. Atvaļinājums paliek neizmantots. Virsstundas netiek apmaksātas. Kamēr prezidente tiekas ar karalienēm un premjerministriem, viņas darbinieki kārto visas nepieciešamās lietas aizkulisēs. Prezidentes kancelejas darbinieki ir pelnījuši paldies, un te nu kārtējo reizi noteikti ir tas brīdis, kad neklājas lūrēt citu cilvēku kabatā.