Diemžēl jāsaka, ka prezidentam ir taisnība. Sestdien Doma laukumā pulcējās ļoti liels bars cilvēku, bet tie bija ļoti dažādi cilvēki, no pensionāriem, kuri ir izmisuši par dzīves dārdzību, līdz kazaku uniformās tērptiem ļaudīm, kuriem svarīgākais jautājums ir krievu valodas atzīšana par valsts valodu, līdz nacionālistiem, kuri sēro par Abreni, līdz pat skinhediem. Man kāds vīrs aktīvi skaidroja, ka viņš naktī pirms manifestācijas debesīs redzēja kara lidmašīnas, no kā viņš izsecināja, ka sniegu sestdien kāds bija saorganizējis speciāli. Katrā ziņā sestdien netika veidoti nekādi meti jaunai politiskai kustībai, turklāt esmu puslīdz pārliecināts, ka vairums to ļaužu, kuri kāpa uz skatuves, tādā nemaz negribētu piedalīties.
Tajā pašā laikā man jāpiekrīt kam citam, ko nācies dzirdēt galvenokārt (protams) no pašreizējās Saeimas opozīcijas, proti -- ja arī jaunās vēlēšanās startētu un tiktu ievēlētas tās pašas partijas, kādas parlamentā darbojas patlaban, tad pirmkārt noteikti mainītos proporcijas, bet otrkārt ievēlētās personas būtu ar apziņu, ka pārmērīgas ambīcijas, negodīgums un morāles trūkums tomēr var novest pie politiskās karjeras strauja norieta, un šie nebūtu cilvēki, kuri īpaši vēlētos otrreiz kāpt uz tā paša grābekļa. Kopumā teikšu vēlreiz to, ko esmu jau teicis citreiz. Patlaban būtiskākais ir pašsattīrīšanas process pašās politiskajās partijās. Liela taisnība sestdien bija aktierim Žagaram, kurš atgādināja, ka "Tautas" partija nav tikai Kalvītis, Šķēļu laulātais pāris un vēl daži "politiskās elites" pārstāvji, partijās ir arī daudz cilvēku, kuri politikā tomēr vēlas darboties ar kaut kādiem godīguma principiem, kuriem ir kauns par to, ka partijas vadība pēdējā gada laikā ir sastrādājusi. Tieši tas pats sakāms arī par pārējām varas partijām, kuras nezin kāpēc patlaban visas cenšas izlikties, ka tām ar notiekošo nav nekāda sakara, tā ir "Tautas" partijas savārīta putra un viss. Tikpat vainīgi ir mācītāji, zaļie zemnieki un tautiskie tēvzemieši. Arī viņiem būs jāieskatās dvēselē un sabiedrībai jāpierāda, ka politikā tomēr ir svarīga arī prasme, ne tikai savējā statuss. Diemžēl droši vien nesadzirdēts paliks otrs aicinājums, kādu šorīt pauda prezidents, proti, ministru amatiem vajadzētu piemeklēt cilvēkus, kuri patiešām pazīst drēbi un var nākt ar profesionālu pieeju darbam. Turklāt varbūt varētu pat sameklēt ļaudis, kuriem melošana nav pamata dzīves princips.
Pilsoniskā sabiedrība pēdējā mēneša laikā ir demonstrējusi, ka tā nav tik bezspēcīga, kā valdošās kliķes politikāņi šķiet domājam. Vēl vairāk, kā sestdien to konstatēja Andra Neiburga, visas partijas klupšus krišus metās apgalvot, ka tās nudien atbalstot visus tos principus, kādi bija manifestācijas pamatā. Nu, ja tā, tad jāseko darbiem. Tām partijām, kurām ir kriminālapsūdzēti un pat notiesāti biedri, būtu skaidri jāpasaka, ka tās no viņiem norobežojas, nevis aicina kļūt par premjerministru vai sāk muldēt par politisku sazvērestību. Visām partijām būtu jāizrevidē dažādie Saeimas amati, tajā skaitā Saeimas priekšsēdētāja un Cilvēka tiesību komisijas vadītāja postenis, un jāatbrīvojas no cilvēkiem, kuri attiecīgajiem amatiem ir absolūti nepiemēroti un klaji nepieņemami. Un pats galvenais, nevar Visvaldis Lācis būt vienīgais deputāts, kurš tad, kad partijā vai frakcijā kaut kas smird, to pasaka skaļi, nevis vienkārši aizspiež degunu un izliekas, ka nekas nav noticis. Godprātīgiem deputātiem sen ir laiks oponēt tam, ko dara negodprātīgie, turklāt arī skaļi par to runājot.
Un pēdīgi: Malace Jeļena Prokopčuka, nudien žēl ka mazliet pietrūka, lai dabūtu pusmiljonu dolāru.
Jauku visiem dienu!