Tagad, pēc valdības izveidošanas, šādas runas vairs nedzird. 10. janvārī Godmanis ir aizmirsis, ko teica naktī uz 1. janvāri par pensionāriem, invalīdiem un bērniem. Vakar Godmanis paziņoja, ka arodbiedrībām būs jāsamierinās un ka valdība savus solījumus var nepildīt. Un šodien Godmanis ir nostiprinājis savu pārdomātāja reputāciju, paziņojot:„Valdības šā gada (izcēlums mans – A.Š.) uzdevums ir sabalansēt inflāciju ar valsts sociālās palīdzības apjomu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu, lai novērstu situāciju, ka ekonomikas „atdzišanas” apstākļos IKP pieauguma tempi palēninās, bet inflācija joprojām ir augsta.” Finanšu ministrs viņam piebalso: ”Ikvienam ir taupīgi jāplāno savi izdevumi, jārēķinās ar grūtākiem laikiem jau šogad.”
Viņi runā par plāniem gada garumā. Viņi runā par stabilizāciju un turpina tirgot sapņus. Viņi nav pateikuši nevienu vārdu, kā šī valdība palīdzēs cilvēkiem. Tiem cilvēkiem, kuriem par dzīvokli un apkuri, par tramvaja biļeti un maizes klaipu būs jāmaksā jau rīt, nevis pēc gada.
Vienīgais, ko valdība min kā savu ieguldījumu, ir pensiju indeksēšana. Jāatgādina
gan, ka pensiju indeksācija ir likumā noteikta procedūra, kurai ar šīs valdības labo gribu nav nekāda sakara. Skaidrs, ka valdības ir vajadzīgas nevis tāpēc, lai tehniski īstenotu jau sen pieņemtus likumus, bet gan tāpēc, lai spētu katrā konkrētajā situācijā pieņemt šai situācijai atbilstošus lēmumus, par kuriem arī uzņemtos atbildību.
Var darīt dažādas lietas, taču valdībai ir jāreaģē uz to, ka šī ziema padziļina Latvijas iedzīvotāju nabadzību. Valdībai ir jāreaģē laikā, kad iedzīvotāji kļūst nabadzīgāki katru mēnesi. Valdībai ir jānodrošina viņu spēja izdzīvot šajos augstas inflācijas apstākļos, nepadziļinot viņu nabadzību vēl vairāk. Šķiet, ka acīmredzama ir nepieciešamība indeksēt mazās pensijas jau gada pirmajās nedēļās vai arī vajadzīgs vienreizējs pabalsts, indeksāciju gaidot.
Indeksācija nevar būt pietiekams līdzeklis vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, indeksācija vienmēr ir novēlota. Indeksācija ir kā palīdzība malkas un ogļu iegādē tad, kad apkures sezona sen jau beigusies, un ir jau pavasaris. Kā dakteris, kurš izraksta zāles pret klepu, kad slimnieks jau ir slims ar plaušu karsoni. Otrkārt, indeksācija ir netaisnīgs un nepilnīgs vieds, kā reaģēt uz pensiju vērtības samazināšanos. Proti, cilvēkus, kuri no savas 100 latu pensijas 70 latus samaksā par dzīvokli un no 30 latiem cenšas nopirkt ko ēdamu, viņus pārtikas produktu inflācija skar daudz smagāk kā tos, kuri saņem ministra algu. Eksperti pamatoti norāda, ka inflācija, tiem, kuru ienākumi pārsvarā aiziet komunālajiem maksājumiem un pārtikai, patiesībā ir 2 reizes lielāka. Citiem vārdiem, tā ir 20 - 30% gadā. Šis skaitlis patiesi ir dramatisks, un indeksācija to neņem vērā.
Šo iemeslu dēļ valdībai ir jāuzņemas atbildība un jārīkojas šajos apstākļos, kad inflācija turpina padziļināt plaisu starp bagātajiem un nabagajiem.