Darītāju laiks patiešām ir pienācis. Tagad mums būs darītāju valdība, jo gan Lembergs, gan Šlesers, gan arī pats premjers Kalvītis ir aicinājuši «ķerties pie darbiem» un beigt tukši runāt. Droši vien mūs nākamajos četros gados gaida spēcīga darba duna, kuras skaņa nomāks runāšanu par ētiku un morāli.
Visi šie izteikumi par pievēršanos no runām pie darbiem, nav tikai aicinājums vairāk strādāt un būvēt nākotnes Latviju, bet, diemžēl, tas ir arī sava veida uzbrukums diskusijām par valsts nozagšanu, politiķu korupciju, negodīgu konkurenci un godīgu valsts pārvaldi. Varbūt, ka tas ir tikai maldīgs iespaids, bet šķiet valdošie vēlas klusināt diskusijas par vērtībām, morāli un ētiku mūsu valstī un Latvijas politikā.
Vai patiešām jābeidz «ņerkstēt par ētiku un morāli»? Nē, gluži otrādi. Šis ir tas brīdis, īsi pirms Kalvīša otrās valdības apstiprināšanas, kad runāt par fundamentālajiem jautājumiem: kādu mēs redzam demokrātijas attīstību Latvijā, kā mēs esam gatavi rīkoties, lai novērstu valsts nozagšanu, kas ir jādara, lai iedzīvinātu ētikas un morāles vērtības politiskajā procesā u.t.t.
Nekādi veiksmīgi un valstij labumu nesoši darbi nav iespējami, ja lēmumi par šiem «labajiem darbiem» tiek pieņemti trīs «lielo vīru» lokā, ja tos apstiprina Saeima, kurā pastāv koruptīvs lobisms, ja likumu un lēmumu izpilde tiek uzticēta ierēdņiem, kuri darbojas koruptīvā vidē. Ilūzija, ka mēs sasniegsim Eiropas labklājību netiekot galā ar šiem fundamentālajiem jautājumiem, ir naiva. Eiropas labklājība nekad nebūs valstī, kurā lēmumus pieņem ļoti šaurs cilvēku loks un kurā jēdziens «politiskā ētika» tiek uzskatīts par lamuvārdu.
Laiks pienācis «ņerksteļiem»!