Ulmaņa valdīšanas gadus, taču tie bija Latvijas jaunajai valstij un tās virzībai pa rietumu demokrātijas ceļu varbūt pat izšķirīgāki nekā sekojošie astoņi. Tas bija Krievijas armijas izvešanas laiks, integrācijai Eiropā tik svarīgā pilsonības likuma pieņemšana. Tie bija tautā nepopulāri un politiķiem grūti „sagremojami” lēmumi, taču toreizējais prezidents ar to tika galā godam. Arī iekšpolitikā G.Ulmanis nekad atklāti neizrādīja simpātijas savai dzimtajai partijai vai nekoķetēja ar vēl kādu citu.Gadsimtu mijā savās žurnālistes gaitās biju aculieciniece tam, kā par Somijas prezidenti pirmoreiz kļuva sieviete - Tarja Halonena. Rūdīta sociāldemokrāte un pieredzējusi politiķe, kļūstot par prezidenti, kalpo visai somu tautai, nevis savai partijai. Tā gan rīkojās arī viņas priekšteči.2006.gada rudenī Igaunijā valdīja noskaņojums līdzīgs kā Atmodas laikā. Prezidenta vēlēšanu dienā pārmaiņas alkstošā tauta izgāja ielās un turēja īkšķus, lai par nākamo Valsts prezidentu tiktu ievēlēts – neviens cits kā pieredzējis politiķis Tomass Hendriks Ilvess. Viņš tika ievēlēts, un kopš tā laika ir bijis vienlīdz līdzsvarots pret visām politiskajām partijām, parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā nevairoties skarbi kritizēt nevienu no partijām. Arī tās, kuras visdedzīgāk atbalstīja viņa ievēlēšanu. Taisnības labad gan jāsaka, ka T.H.Ilvess amatā nomainīja kādu citu prezidenta krēslā ietikušu politiķi -Arnoldu Rītelu, kuram neizdevās pilnībā pārcirst saites ar savu dzimto partiju.Tātad jāmāk tikai atrast īstais politiķis īstajā brīdī. Tas nav viegli izdarāms, taču ir tā vērts, jo pēdējā laika notikumi mūsu valstī mums ir lieku reizi atgādinājuši, cik nozīmīgs mūsu varas dalījumā var būt tāds šķietami reprezentatīvs amats. Lielās ārpolitiskās ūdensšķirtnes pārvarējušiem, mums tuvākajā nākotnē būs vairāk jādomā par dzīves kvalitātes uzlabošanu pašu mājās, tādēļ, gribot vai negribot, nākamajam prezidentam iekšpolitiski var būt svarīgāka loma spēlējama nekā viņa priekštečiem. Tam nepieciešami zināmi politiski instinkti un zināšanas par varas dzirnu malšanos. Domāju, ka mūsu politiķu vidū ir tādas personības, kuru godkāre sniedzas tālāk par piederību un pakalpību kādai konkrētai partijai. It īpaši tad, ja augstākā virsotne Latvijas politikā - Valsts prezidenta amats – ir sasniegta. Vajag tikai meklēt.
Politiķi par prezidentu
Es nepiekrītu uzskatam, ka par nākamo Latvijas Valsts prezidentu nekādā gadījumā nevajadzētu kļūt politiķim.1993.gada vasarā par atjaunotās Latvijas valsts pirmo prezidentu kļuva LZS biedrs Guntis Ulmanis. Tolaik formāli politiķis, lai gan ar visai mazu pieredzi praktiskajā politikā. Viņa pēcteces amatā Vairas Vīķes-Freibergas panākumi ārpolitikā ir mūsu atmiņā padzēsuši sešus G.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.