“Kāpēc mani tam būtu jāinteresē? Kāds kaut ko labu grib par mani teikt. Kāpēc man viņi būtu jānosoda par to, ka to dara? Tā ir tāda dīvaina ideoloģija,” viņš saka. Izrādās premjeram Kalvītim neinteresē (skat. interviju V-dienā) vai nauda, kuru ziedojuši sabiedrībā plaši pazīstamie TP “ierindas biedri” Šķēle un Liepnieks ir legāli iegūta.
Citkārt visnotaļ labi informētais premjers (viņš taču zina, ka KNAB nopludina informāciju) šoreiz nezina gandrīz neko, izņemot to, ka kāds vēlas pateikt “labus vārdus” par mūsu premjeru. Kalvītis pat nevēlas analizēt vai “pozitīvists” Liepnieks, kas vienlaikus ir viņa biroja vadītājs, rīkojas pareizi un ētisko, jo premjeram ir bail “ierobežot” Liepnieka tiesības “paust savu viedokli”.
Galu galā, lai pieliktu punktu uzmācīgajiem Dienas žurnālistu jautājumiem par tikpat uzmācīgo Liepnieka un Rolšteina reklāmas kampaņu, nogurdinātais Kalvītis bilst: “Nu labi, spriediet jūs savu tiesu, mēs spriedīsim savējo. Mēs dzīvosim tiesiskā valstī. Jūsu viedoklis ir tāds, mans viedoklis ir tāds!” Punkts un viss.
Tomēr nesteigsimies piekrist ministru ministram.
Nevajag būt gaišreģim vai ģenerālprokuroram, lai saprastu vienu būtisku lietu—premjers Kalvītis blefo. Es nesaku, ka melo, bet noteikti blefo un blefo tā, ka viņa sejā pat parādās smīns. Smīns premjera sejā parādās īpaši tajos brīžos, kad viņš saka, ka “tas, kas ir atļauts ar likumu- mēs nevaram teikt godīgs vai negodīgs.” Sarunas biedri pilnīgi var sajust premjera labpatiku par sabiedrības un tiesībsargu nespēju pierādīt to, ka “pozitīvisma” kampaņa vien ir tā pati Tautas partijas kampaņa. Patiesībā, premjers Kalvītis, kurš šajā Saeimā bija arī TP frakcijas vadītājs, priecājas, par brāķa likumiem, kuru pieņemšanā ir piedalījušies tie paši deputāti, kas stutē viņa valdību un kas ir viņa brālīgie partijas biedri.
Smīnošais blefs kļūst vēl pārliecinošāks, tad, kad Kalvītis sakās neko nezinām, kas devis naudu viņa slavināšanai un kāpēc. Vēl trakāk, viņu tas neinteresē! Dīvaini, bet šodienas apstākļos, kad kompromatiem Latvijas politikā ir lielāka nozīme nekā pozitīvajiem politiķu tēliem, premjeram vajadzētu zināt visos sīkumos, kas viņu slavē, kāpēc, no kurienes ir nauda, vai tā ir legāli iegūta, vai to iegūstot ir nomaksāti visi nodokļi u.t.t. Nedod Dievs kāds šādu fondu būtu izmantojis, lai patiesībā diskreditētu premjeru, iepludinot “netīru” naudu. Bet Kalvītis neuztraucās, jo viss ir “drošās rokās,” viņa biroja vadītāja rokās (arī Andra Šķēles drošajās “nācijas morālā līdera” rokās), kurš līdzīgi kā premjers uzspļauj visiem, kas abiem blefotājiem netic. Nu neticiet, mums tāpat ir sava taisnība!
P.S. Premjera citāti nesagrozītā veidā izmantoti no Kalvīša intervijas V-dienai.