Tā tas bija pērn un aizpērn. Vispār cilvēkam, kurš politikā ienāca ar vidusskolnieka izglītību nevajadzēja kļūt par ministru. Viņu nevajadzēja ņemt atpakaļ pēc tam, kad viņu reiz padzina. Viņam nevajadzēja ļaut atgriezties amatā, kad uzvarēja "Tautas" partija. Un Ivaram Godmanim pilnīgi noteikti viņu nevajadzēja nosaukt kā pašu pirmo un galvenāko un svarīgāko un būtiskāko ministru visā pasaulē.
Protams, Godmanis ar savu "Latvijas ceļu" ir prostituējies līdz vēmienam, lai glābtu politisko pēcpusi, varbūt citas izvēles viņam patiešām nebija. Bet Ainārs Šlesers ir visspilgtākais simbols tam, kādā smirdīgā virces bedrē darbojas mūsu valsts politiskā "elite". Valsts kontroles ziņojums taču ir tikai jaunākais piemērs par šī cilvēka un viņa vadītās iestādes elpu aizraujošo bezkaunību. Pašam sevis slavināšana uz Eiropas finansētām ceļa zīmēm, otra vērienīgāka krāpšanās 2006. gada Saeimas vēlēšanās aiz "Tautas" partijas, Latvijas pasta novešana gandrīz līdz pilnīgam kraham, Eiropas apstrīdēta atlaižu "politika" Rīgas lidostā, pasaules dārgākie ceļi, tilti un viss pārējais. Gandrīz sāk likties, ka Šleseram kaut kur atvilktnē stāv fotogrāfijas, kurās Indulis Emsis, Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis redzami kompromitējošā pozīcijā, jo citādi nudien nav izskaidrojama šo premjerministru lakstošanās ap cilvēku, kurš atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal ir pieradījis, ka viņam svešs ir gan godīgums, gan tiesiskums, gan viss pārējais, kura pilnīgās ignorēšanas dēļ patlaban politikāņi mūsu valstī ir nepopulārāki par sesku parfimērijas veikalā. Un vēl, protams, varam konstatēt, ka mūsu varen nopietnais premjerministrs jau ir paguvis atzīt, ka Šlesers ne pie kā nav vainīgs. Cik jauki.
No Valsts kontroles nav lielas jēgas, ja politikāņi un viņu veidotā kliķe to vienkārši var neņemt vērā tad, kad tās secinājumi kliķei un tās sponsoriem nav ērti. Velti cerēt, ka kliķes pārstāvji Saeimā varētu pastiprināt VK (un arī KNAB u.c. tamlīdzīgu iestāžu) pilnvaras vai paaugstināt sodus tiem, kuri attiecīgās instances izvēlas ignorēt. Jādomā, ka arī šoreiz Šlesers vainu atradīs Ingunā Sudrabā un nevis sevī un savā darbā. Kārtējo reizi jāraksta "nožēlojami". Kārtējo reizi jāsaka -- tipiski.
Jauku visiem atlikušo dienu.