Raganu stāsti

Sākotnēji Kristai Burānei radusies ideja atspoguļot sētnieču darbu, arī kārtību un nekārtību Rīgā, jo viņai šķitis svarīgi saprast, kas tas vispār ir — kārtība. "No rītiem, ejot uz darbu, skatījos — rau, nu te ir tās sievietes, kas ievieš kārtību! Mani fascinēja fakts, ka lielākā daļa sētnieču ir sievietes pusmūžā vai vecākas. Arī tas, kā viņas tiek galā ar fiziski smago darbu — īpaši jau rudenī ar lapu kaudzēm un ziemā ar sniega kupenām." Četru mēnešu darbs Viena no izstādes varonēm ir sētniece Zenta, kura ik dienu uzkopj lielo laukumu pie Brīvības pieminekļa. "Fantastisks cilvēks! Maza, sīka, sirsnīga, mīļa. Tas spēks un maigums, kas viņā vienlaikus ir, tā gudrība, kas nāk līdzi ar gadiem…" Šis savienojums Kristai šķitis tik interesants, ka viņai ļoti gribējies ar šo cilvēku strādāt. To gan viņa varot teikt par ikvienu sava raganu stāsta varoni. Sākot realizēt projektu, Krista apjautusi — patiesībā sētnieces darbojas mazliet kā burves, kas uzbur kārtību pilsētā. "Mēs jau viņu darbu neredzam, jo šīs sievietes ceļas ļoti agri no rīta, kad vēl saldi guļam. Neredzam arī to, kā Rīga tiek piegružota, pazaudējot savu seju, un kā atgūst seju, atkal kļūstot par vienu no tīrākajām pilsētām Eiropā." Krista četrus mēnešus strādājot pārliecinājusies — jā, burvestība notiek. "Visi cilvēki, kas piekrita piedalīties projektā, bija sirsnīgi, atvērti, dzīvespriecīgi. Protams, bija arī tādi, kas atteicās — savas kautrības dēļ, vai baidoties, ka es nāku ar kaut kādiem ļauniem nodomiem." Raganas mudina domātKrista uzdūrusies mazpazīstamai Raiņa lugai Rīgas ragana. "Izlasīju to, un man ļoti patika, ka šis darbs arī ir par Rīgas glābšanas tēmu. Luga stāsta par Lāčplēša un Spīdolas meitu Dedzi — Rīgas raganu —, kura trīs reizes glābj Rīgu no iekarotājiem. Man šī tēma likās ļoti tuva, turklāt, saliekot to kopā ar sētniecēm, tā iegūst pavisam citu skanējumu." Krista uzskata, ka viņas izstāde un, jā, arī Raiņa luga varētu mudināt mūs katru pašu padomāt: kā es pilsētā dzīvoju, kā par to rūpējos, un beidzot ar politiskām lietām — kas notiek pilsētā, kurā es dzīvoju; kas mani neapmierina, vai es kaut ko esmu gatavs darīt, lai glābtu šo pilsētu. Vai izstādes varones nav protestējušas, ka viņas salīdzina ar raganām? "Nē, jo viņas jau ir tādas labās raganas, burves," māksliniece atteic. Viņa arī tic, ka raganas ir arī mūsdienās — protams, labās raganas. Vai izstādes tapšanas laikā piedzīvots kāds neizskaidrojams brīnums? Pēc neilgām pārdomām Krista atteic — vislielākais brīnums ir tas, ka viņa sastapusi šīs lieliskās sievietes un viņai bijusi iespēja tās iepazīt. Starp citu, galveno varoņu portreti veidoti īpašā manierē — lai piestāvētu Mencendorfa namam un tā noskaņai. "Es gluži labi varu iedomāties, ka XVIII gs. te mitinājās kāda ragana, kas ik rītu devās uz darbu…" māksliniece smejas. Izstādē būs aplūkojam apmēram septiņdesmit dokumentālu portretu par sētnieču darbu un pieci galveno varoņu portretējumi, kas papildināti ar īsiem dokumentāliem tekstiem par katru no viņām.