Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā austriešu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu Cilvēks bez īpašībām (Der Mann ohne Eigenschaften, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, "tumšo kontinentu" un neizsakāmo "tukšumu". Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts.
Sieviete bez īpašībām iezīmē māksliniecisku pozīciju, kurā feministiska refleksija ir pašsaprotama daļa no 21. gadsimta pasaules redzējuma. Tā nesniedz definīcijas, izvairās kaldināt identitātes vai vilkt stingras robežas, kā arī apšauba mākslas neitralitāti vai vajadzību runāt "mūžības vārdā". Tā vietā izstāde aptver dažādību, pretrunīgumu un nenoteikto mainīgumu, kā arī pievēršas tādām tēmām kā ķermeniskums, ievainojamība, novecošana, radīšana, dzīvības trauslums un atjaunotne. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.
Izstādes ietvaros notiks Sandras Krastiņas lekcija Kad skatās uz mums, vai redzam sevi?, kas veltīta sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā.
Izstādes kuratore Jana Kukaine.