Tā ir telpa zem Rātslaukuma, kas radusies izrakumu rezultātā un kuru, pateicoties atsevišķu cilvēku neatlaidīgajiem centieniem, nevis aizbēra, bet padarīja par mūsdienu mākslas galeriju. Jā, Rīgai tāda ir, gaidot Laikmetīgās mākslas muzeju kaut kad Andrejsalā. Mākslinieki ar to saista cerības un pauž arī kritiku un bažas par RMT — vai tā izveidosies par vērā ņemamu laikmetīgās mākslas telpu? Baranovskas redzējumā galerijai jābūt kvalitatīvai un populārai. "Galvenais ir kvalitāte. Tā ir vajadzīga Rīgas mākslas telpai, lai cilvēki tur ietu ar pārliecību, ka saņems augstvērtīgu kultūras produktu. Tā tomēr ir Rīgas Domes nauda," norāda Baranovska. "Svarīgi šo telpu veidot par atvērtu vidi, jo jārēķinās arī ar to, ka Rīgas mākslas telpa nav privāta, īstenībā ir ļoti labi, ka dome ir piekritusi tieši laikmetīgās mākslas projektam. Bet kas ir laikmetīgā māksla, bieži pat ļoti inteliģentiem cilvēkiem nav skaidrs. Ilgi ir pastāvējis vakuums, kad nav bijis laikmetīgās mākslas telpas Latvijā. Mums publika ir jāpieradina, šī ir laba iespēja to darīt. Jāaudzina, jāorganizē lekcijas un diskusijas. Tas notiek visur ārzemēs." Maz eksperimentālu ideju "Jāsaved kārtībā," atbild Inese Baranovska uz jautājumu, kas tiks darīts citādāk. "Vajag skatīt vienotā veselumā. Mazās (Intro) zāles programma ir gājusi labi, klibojusi ir lielā zāle," Baranovska norāda. "Mākslas telpu atvēra ar Gabrāna izstādi, Džemmas Skulmes izstādi, igauni Tommiku, bet tad sākās... Tam, kas būs Intro zālē, labi jāsabalsojas ar lielo zāli un izglītības programmām." Top pāris projektu — Vācijas jauno arhitektu izstāde sadarbībā ar Gētes institūtu, kurai paralēli Intro zālē sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru taps konceptuāla izstāde, veltīta arhitektam un Latvijas eksperimentālās mākslas guru Hardijam Lediņam, laikmetīgās mākslas izstāde no Somijas. Sadarbība plānota arī ar Latvijas pilsētām. "Lai iekļautos starptautiskā apritē, ir vajadzīgs laiks. Taču kontakti ir," Baranovska stāsta. Problēma esot arī mazais skaits kvalitatīvu izstāžu piedāvājumu. "Maz ir eksperimentālu, inovatīvu ideju, ir vienkārši mākslinieku izstādes. Tas pats, kas jebkurā galerijā. Tā vairs nebūs. Intro zāle jaunajiem māksliniekam ir kā placdarms nākotnei. Mazo formātu eksperimentālus darbus var aicināt veidot arī slavenus māksliniekus," uzskata I.Baranovska Jaunā vadītāja mainīs telpu iekārtojumu. "Vajadzīgas pārvietojamās sienas. Tad arī iespējams modulēt, ka ir ne vien šie esošie 1500 m2. Varam vienlaikus taisīt divas izstādes. Ārzemnieki bieži prasa 400m2 lielu zāli," viņa stāsta. "Nevajadzētu būt tā, ka visa laikmetīgā māksla reducējas tikai uz videodarbiem — tas pazemē ir diezgan nomācoši. Dažādība un kvalitāte ir galvenais. Arī satelītprojekti — koncerti, mūzika. Jāstrādā ar skolām. Šī telpa vairāk ir orientēta uz jaunāko paaudzi. Rietumos redzam, ka laikmetīgās mākslas izstādēs var sastapt visas vecuma grupas no sirmgalvjiem līdz maziem bērniem." Barnovskai ir klasiska izglītība — viņa ir absolvējusi mākslas zinātni Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Studiju tēma bija popārts un laikmetīgā māksla ASV. Strādājusi izstāžu zālē Latvija. Rakstījusi recenzijas un strādājusi kā neatkarīgs kurators, vadījusi Mākslinieku savienības (MS) galeriju. Joprojām strādā Jaunajos Trīs brāļos kā krājuma izveidošanas nodaļas eksperte. "Man ir reāla pieredze, esmu desmit gadu vadījusi Mākslinieku savienības galeriju. Visi zina, kā tā strādāja — ar ļoti minimāliem līdzekļiem, sasniedzot diezgan labus rezultātus un veidojot arī lielākas izstādes Rīgā un Latvijā, kā arī sadarbojoties ar ārzemju partneriem," rezumē I.Baranovska. Fotogrāfija — favorīts "Mana tēma, favorīts ir fotogrāfija," atklāj RMT jaunā vadītāja, kura pēc intervijas steidzas uz Baibas Teteres, Starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas organizatores, lekciju RMT. Viņasprāt, Latvijā vēl diezgan daudz jāstrādā pie fotogrāfijas izpratnes. Mākslas darbi, kas viņai rada "kņudoņu pakrūtē", pieder Bilam Vaiolam, Anišam Kapūram, Denam Fleivinam. "Man 60.gadu māksla liekas ļoti spēcīga, tostarp minimālisms. Fleivins tik askētiskiem līdzekļiem kā standarta neona gaismas caurulītes veido domāšanu," sajūsminās I.Baranovska. Sevišķi tuvi viņai ir fotogrāfi Volkers Evans, Nena Goldina, Hiroši Sugimoto, Araki. No latviešiem viņa min Gintu Gabrānu, Evelīnu Deičmani, Miku Mitrēvicu, Kristīni Kursišu, Katrīnu Neiburgu. Skaidrojot savu mākslas redzējumu, viņa piemin nesen lasītu interviju ar Mihailu Barišņikovu. "Es varētu parakstīties zem viņa vārdiem, ka nav populārās un augstās mākslas. Ir laba māksla un vāja māksla. Piemēram, man arī patīk Sinatras mūzika. Savukārt kaut kas baigi cool (vēsi — angļu val.) intelektuāls reizēm ir tikai tāda migliņa," uzskata Baranovska.
Reāliste, kurai favorīts ir fotogrāfija
Rīgas mākslas telpa ir ieguvusi jaunu vadītāju — mākslas zinātnieci Inesi Baranovsku Pirms paziņot, ka Inese Baranovska ir uzvarējusi konkursā par Rīgas mākslas telpas jaunās radošās vadītājas amatu, droši vien nepieciešams paskaidrot, kas vispār ir Rīgas mākslas telpa (RMT). Pat kultūrā ieinteresēti rīdzinieki par to daudz nezina, — uzskata jaunā vadītāja, kura stājas darbā pēc vairāku mēnešu bezvadības perioda, kad posteni pameta Ieva Kalniņa.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.