Tas, ka Rīgas kanāls vairāk vai mazāk izkāpa no krastiem, liek padomāt par plašāku teritoriju, tajā skaitā par to vietu, kur iecerēts būvēt pilsētas jauno akustisko koncertzāli -- runa ir par tā saukto AB dambi. Ap šo celtni jau tagad lauzti politiski šķēpi, opozīcijā esošais "Jaunais laiks" uzvedas kā opozīcijā esoša partija un aicina projektu noraidīt, lai gan apliecina, ka koncertzāle kā tāda Rīgā un Latvijā ir vajadzīga. Kultūras ministre Helēna Demakova (Tautas partija) šos partijas centienus nosaukusi par "partijisku greizsirdību" un "svētulīgu liekulību."
Visu cieņu ministrei, bet manuprāt tā nav nedz greizsirdība, nedz liekulība mūsdienās rūpīgi apsvērt būtiskas ēkas celšanu tik tuvu ūdenim. "Jaunais laiks" steidzis paziņot, ka minētās vētras laikā dambis esot applūdis, savukārt preses sekretāre aģentūrā, kura uzņēmusies celt nevien koncertzāli, bet arī jauno bibliotēku un modernās mākslas muzeju, to nosaukusi par "klaju dezinformāciju." Taču arī tad, ja ūdens bija pat tuvu dambja appludināšanai, situācija tomēr liekas bīstama. Noteikti kultūras ministrei nav noslēpums tas, ka patlaban pasaulē notiek sasilšana un milzu ledāju kušana. Kā rakstīju citreiz, ar laiku tas varētu nozīmēt jūras līmeņa celšanos par veseliem 20 metriem, un tad varēsim teikt čau nevien AB dambim, bet visai Rīgai un valsts rietumiem. Patlaban tas, protams, nedraud, taču vai ir prāta darbs celt ilglietošanas celtni vietā, kura ne par visu varu būs ilglietošanas ziņā sausa? JL jautājumus uzdod pirmkārt politisku iemeslu dēļ, bet tas nenozīmē, ka jautājumi ir mazāk svarīgi. Augstpapēžu kurpēs brist pa peļķēm, lai nokļūtu koncertā, to nevēlēsies neviena dāma. Te nu ir reize, kad septiņreiz jāmēra un tikai tad jāgriež -- ja ir pat daļēja pārliecība, ka AB dambis ar laiku varētu nonākt zem ūdens, tad koncertzāli tur celt būtu neprātīgi.