Šajā sāgā vienkopus sapinušies vairāki pavisam atšķirīgi elementi. Viens no tiem ir Tautas partijas mēģinājums atbrīvoties no neērtās Vairas Paegles un vienlaikus viņai kompensēt pagātnes pāridarījumus. V.Paegle ar ilgām skatījusies uz Ņujorku, jo turpat blakus atrodas viņas Amerikas mītne. Šie elementi sadūrušies ar Valsts prezidenta Valda Zatlera vēlmi atrast piemērotu vietu savam ne īpaši efektīvajam kancelejas vadītājam Eduardam Stiprajam. Vēl klāt jāpiemet tikai ĀM raksturīgo intrigu sauja un ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) vēlme sākotnēji izpatikt prezidentam, bet pēcāk - paša partijai, kurā nepakļaušanās nekad nav bijusi cieņā. Ar visiem šiem elementiem pietiek, lai radītu pietiekami krāšņu publisko šovu.
Jāpiebilst, ka vēl pavasarī nekas neliecināja par gaidāmo jezgu. Kuluāros kā pats par sevi saprotams tika stāstīts, ka amats tiks piešķirts TP deputātei Vairai Paeglei. Ja parasti šādā gadījumā tiktu izplatīta informācija, ka prezidents, Saeima un Ārlietu ministrija vienojušies par V.Paegles sūtīšanu uz ANO, tad vasaras vidū šī sāga tikai sāka uzņemt apgriezienus. Avoti ĀM sāka stāstīt, ka uz Ņujorku varētu braukt kāda augsti stāvoša ministrijas amatpersona, kurai nav viegli sastrādāties ar M.Riekstiņu. Kad jautāju to pašai personai, tā stingri noraidīja šīs ziņas. Tai pašā laikā diplomāts viszinoši paziņoja: “Bet Paegle arī pie šī amata netiks!”
Tikai dažas nedēļas vēlāk atklātībā nonāca informācija, ka notikušas neformālas sarunas starp Rīgas pili un ĀM. To rezultātā rasta vienošanās, ka par vēstnieku ANO kļūs E.Stiprais. Gan viņš pats, gan arī prezidents atbalstīja šādu soli, jo īsti labi kanceleja nefunkcionēja. Savu piekrišanu pārņemt E.Stiprā amatu neformālās sarunās jau bija devis Ārlietu ministrijas politiskais direktors Pēteris Ustubs.
Ja šķita, ka šis scenārijs ies kā pa diedziņu, tad vienā dienā tas nonāca atkritumu spainī. TP, atģidusies, ka amats ies garām V.Paeglei un vienlaikus V.Zatlers atbrīvosies no E.Stiprā, kas šeit bija nonācis pēc koalīcijas pārstāvju ieteikuma, atminējās par V.Paegli. TP kritiķi tikmēr paziņoja, ka “oranžais” ir arī P.Ustubs. Leknāku augsni iespējamajām sazvērestību teorijām bija grūti iedomāties.
Sarežģītākajā situācijā nonāca M.Riekstiņš. Viņš, pakļaujoties TP vadības spiedienam, atkāpās no neformālās vienošanās ar Rīgas pili, un paziņoja, ka virzīs vēstnieka amatam V.Paegli.
Šonedēļ šī sāga jau pārvērtās farsā. Neierasti praksei M.Riekstiņš vēl pirms apspriešanās Saeimā paziņoja, ka virzīs V.Paegli vēstnieka amatam. V.Zatlers ceturtdien nāca klajā ar asiem apvainojumiem par diplomātu neprofesionālismu un politizāciju. M.Riekstiņš steidza rīkot preses konferenci. Neierasti praksei, uz to ieradās arī prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Dienu vēlāk Zatlers izmantoja radio tiešo ēteru, lai paziņotu, ka neatbalstīs V.Paegles kandidatūru. M.Riekstiņš uz karstām pēdām rīkoja jaunu preses konferenci. V.Paegle tikām solīja vērsties pie tiesībsarga.
Līdzīgs gadījums ticis piedzīvots tikai vienu reizi, kad savulaik Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2004.gadā noraidīja toreizējā valsts sekretāra vietnieka Ivara Pundura kandidatūru vēstnieka NATO amatam. Tomēr tas notika vēl neformālo konsultāciju laikā, visām pusēm strikti atsakoties no publiskās konfrontācijas. Pēc tam ĀM nāca pie prezidentes ar viņai simpātiskā Aivja Roņa kandidatūru.
Tāpat kā savulaik viņa priekštece, arī V.Zatlers sevi šobrīd var uzskatīt par uzvarētāju. Lielākā zaudētāja ir V.Paegle. Ieguvējs nav arī ārlietu ministrs, kurš ne vien zaudējis cīņā ar prezidentu un tagad ir spiests taisnoties par diplomātu apmācību. Tāpat viņš sevi parādījis kā TP vadībai pakļāvīgu personu. Joprojām gaisā karājas arī jautājums pa to, kas vadīs V.Zatlera kanceleju.
Turpinot kaitināt prezidentu, Ārlietu ministrija sola ar jauna vēstnieka kandidāta izvēlēšanos nesteigties. Tikmēr kuluāros kosmiskā ātrumā jau cirkulē ziņa, ka vēstnieka amatu ieņems jau minētā augsti stāvošā ĀM amatpersona. Šova nākamā daļa var sākties!