Spīdošais utopijas stūrītis

Objekta zilais virsslānis rāda noslēpumainības auru — tas pārklāj celtniecības sastatnēm līdzīgu tērauda konstrukciju. Dienā no ārpuses var saskatīt cilvēkus, kuri pārvietojas šajā ēkā, un pat lielās skatītāju zāles siluetu, kuru apvij iekštelpu labirints. Šis nams atdzīvojas tumsā, pārvēršoties par milzu gaismas kasti, — uz ēkas šķautnēm parādās mūziķu un mūzikas instrumentu attēli, abstraktas zīmes un krāsu kombinācijas. Koncertzāles unikalitāte ir hightech eksterjera saspēle ar interjera mājīgumu, komfortu un siltumu (Ž.Nuvels veidojis arī interjeru). Arhitektūras eksperti šajā projektā slavē Ž.Nuvela prasmi ievērot mērogus un proporcijas, izvēlēties materiālus (betons, cietkoks un finieris). "Rezultāts — skaists emocionālais patvērums, utopijas stūrītis pasaulē, kurā sabrūk sienas," Kopenhāgenas koncertzāli vērtē The New York Times arhitektūras apskatnieks Nikolajs Urusofs. Viņš piebilst, ka šis ir viens no aizraujošākajiem objektiem, kuru pēdējā laikā nācies redzēt. Patlaban ir brīnišķīgs un ļoti radošs periods koncertzāļu būvniecībā — 2003.gadā Losandželosā atklāta Frenka Gērija projektētā Volta Disneja koncertzāle, savukārt Hamburgā top Žaka Hercoga un Pjēra de Merona projektētā filharmonijas zāle Elbphilharmonie, atgādina kritiķis. DR Koncerthuset kompleksā ir četras zāles — lielā (1800 skatītājiem) un trīs mazas (500 vietu un divas pa 200). "Šī koncertzāle ir kontrastu un pārsteigumu pasaule, labirints un ainava, kas paslēpta interjerā. Arhitektūra izpaužas pat mazākajās detaļās — durvīs, apgaismojumā, griestos, kāpnēs. Tas ir mūsu cieņas apliecinājums apmeklētājiem un mūziķiem. Katra telpa kļūst par atklājumu, katra detaļa — par jaunizgudrojumu. Es to esmu iemācījies no Teodora (Vilhelma) Lauritsena un Hansa Šarūna — šī koncertzāle ir diskrēts veltījums viņiem. Ticu, ka arhitektūra ir kā mūzika, — tā tiek radīta, lai mūs saviļņotu un priecētu," saka Žans Nuvels. Viņa pieminētais Teodors (Vilhelms) Lauritsens (1894—1984) ir Dānijas arhitekts, funkcionālisma meistars, savukārt Hanss Šarūns (1893—1972) ir Berlīnes filharmonijas projekta autors. Kopenhāgenas zāles iekārtojums atgādina Berlīnes filharmonijas skatītāju zāli — Kopenhāgenā visapkārt skatuvei izvietotas piecpadsmit galerijas ar skatītāju krēsliem. Franču arhitekta nozīmīgākie sasniegumi līdz šim ir bijuši Lionas opera, Guthrie teātris Mineapolisā, Cartier laikmetīgās mākslas fonds Parīzē, kultūras un konferenču centrs Lucernā, Arābu pasaules institūts un muzejs Quai Branly Parīzē. Kopenhāgenas koncertzāle ir Dānijas raidorganizācijas Danmarks Radio (DR; tā apvieno gan radio, gan TV kanālus) īpašums. Tā ir kļuvusi par mājvietu Dānijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un daudziem citiem DR orķestriem un koriem. Šeit ir telpas arī mēģinājumiem, ierakstiem un radošiem eksperimentiem. Kompleksa saimnieki uzsver, ka negrib koncertzālei pārāk elitāru slavu, programmā tiks iekļauti ne tikai klasiskās mūzikas koncerti, bet arī roks, džezs, populārā un elektroniskā mūzika. Šajā sezonā šeit uzstāsies pianisti Pjērs Lorāns Emārs, Helēna Grimo un Andrāšs Šifs, čellisti Miša Maiskis un Gotjē Kapisons, vijolnieks Vadims Repins, soprāns Renē Fleminga, kontrtenors Andreass Šolls, mecosoprāns Anne Sofija fon Otere un daudzi citi ievērojami mākslinieki. Koncertzāles atklāšana tiek saistīta ar turpmāko kultūras dzīves uzplaukumu Dānijā. "Tā ļaus nostiprināt mūsu pozīcijas Eiropas un visas pasaules muzikālajā kartē. Koncertzāle pozitīvi ietekmēs Kopenhāgenas kā dinamiskas Eiropas kultūras galvaspilsētas tēlu un veicinās pilsētas kā populāra kultūras tūrisma galamērķa attīstību," uzskata DR Koncerthuset vadība. Būvniecība ilga sešus gadus un izmaksāja gandrīz 300 miljonus ASV dolāru — līdz ar Volta Disneja koncertzāli Losandželosā Kopenhāgena atļāvusies uzcelt vienu no divām dārgākajām pasaules koncertzālēm.