Visticamāk, ieraksti šeit neparādīsies ļoti bieži, jo, kā vēsta uzraksts uz zilo T-kreklu mugurām, ko saņēma visa portāla komanda: „Es neciešu no stresa, veidojot diena.lv… Es izbaudu katru tā minūti!” Tāpēc lūdzu neņemt ļaunā, ja ikdienā pēc rakstīšanas, fotografēšanas, filmēšanas un sižetu veidošanas diena.lv, man neizdosies saņemties vēl arī blogošanai. Taču tā nu sagadījies, ka no pirmdienas esmu devies atvaļinājumā, un šo laiku izmantošu ne tikai visām tām lietām, ko brīvdienās dara normāli ļaudis, bet arī šim eksperimentam.
Tāpēc, dārgie lasītāji, lūdzu, esiet bargi! Es uzmanīgi uzklausīšu jūsu viedokli… un pilnībā to ignorēšu. Joks.
***
Un tagad, kaut kas pavisam savādāks: raidījuma Latvietis. Praktiskais sērija, kuras tēma „Kā tikt galā ar jūsmājas pirmajā stāvā strādājošo bāru, kas naktī atskaņo skaļu mūziku”.
Tātad, iz konflikta vēstures: kādā daudzstāvu mājā Rīgas centrā dzīvo mani draugi. Mājas pagrabu parasti aizņem dažādi sabiedriskās ēdināšanas un izklaides uzņēmumi, kas ik pa laikam aizveras un dod vietu nākamajam. Pēc salīdzinoši nesen notikušās pēdējās pagrabtelpu īrnieku maiņas pārējo mājas iedzīvotāju naktsmiers brīvdienās vairs nav tāds kā agrāk: piektdienās un sestdienās bārs spēlē diskotēkas, un dara to tik sirsnīgi, ka basus var just pat ceturtajā stāvā. Vairākas reizes ir zvanīts pašvaldības policijai, taču parasti rezultāts ir policista aprunāšanās ar bāra vadību, kas pēc būtības neko nemaina, jo nākamajā naktī viss turpinās.
Arī pagājušajā sestdienā četros naktī tucī tucī gāja pilnā sparā. Sazvanījuši Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona dežūrdaļu Alunāna ielā, mūsu kolektīvs dežurantam pauda savu neapmierinātību ar šādu notikumu gaitu. Sākumā dežurants mīklaini apgalvoja, ka „tagad neko nevarēs izdarīt, rīt jāraksta iesniegums, un skaļumu mēs tāpat nevaram izmērīt”. Tomēr, pārvarējis savu izbrīnu par mūsu vēlmi sagaidīt patruļu un laipni to uzņemt dzīvoklī, lai tagad naktī rakstītu sūdzību par trokšņotājiem, dežurants atsūtīja busiņu, kas patiešām ieradās operatīvi – kādu desmit minūšu laikā.
Zīmīgi, ka tucī tucī troksnis pazuda tieši 10 sekundes pēc tam, kad bāra durvju priekšā apstājās RPP ekipāžas transportlīdzeklis. Tomēr šoreiz policists sākumā nedevās pie viņiem, bet gan augšā, kur, atteicies no tējas un kafijas, ņipri ņēmās rakstīt protokolu.
Šī patiesi atsaucīgā policista padoms, kas darāms līdzīgās situācijās, bija ļoti vienkāršs. Saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1.punktu, Rīgā aizliegts „trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru”. Naudas sods par šādu pārkāpumu, ja tas izdarīts laikā no 23:00 līdz 7:00, fiziskajām personām ir no 100 līdz 250, bet juridiskajām - no 500 līdz 1000 latiem. Tieši tā, pieci simti ir minimālais iespējamais sods uzņēmumam.
Tātad, pamatojoties uz šo punktu, ikviens, kam traucē gulēt diskotēka kaimiņos, var rakstīt iesniegumu pašvaldības policijai. Uz katru iesniegumu RPP ir jāsniedz oficiāla atbilde, skaidrojot, kas ir darīts, kas pārbaudīts utt. Ja iesniegumi par naktsmiera traucēšanu tiek uzrakstīti lielā daļā no mājas dzīvokļiem, iespēja, ka bārs tiks sodīts, būtiski pieaug. Ja pēc pirmās reizes secinājumi netiek izdarīti, process tiek atkārtots, līdz īpašnieks sapratīs, ka uzlabot skaņas izolāciju vai vispār atteikties no diskotēkām tomēr sanāk finansiāli izdevīgāk nekā katru nedēļas nogali rezervēt tūkstoti sodam.
Protams, no mazajiem prieciņiem dzīvē ir grūti atteikties: tiklīdz policija, kas vēlāk iegāja aprunāties ar bāra vadību, bija aizbraukusi, sekoja „atriebība” – mūzika tika pagriezta divreiz skaļāk nekā pirmīt. Vai te vēl vajag ko piebilst?
P.S. Protams, ka tas skaļais tucī tucī nebija virsrakstā neizprotamu iemeslu dēļ pieminētais rokenrols.