Tautas partijas „Pirra uzvara”

Acīmredzot viņiem vairs nav spēka noraudzīties, kā viņu pagasta vai pilsētas ļaudis paliek ar gariem deguniem, kamēr „pareizo” pašvaldību iedzīvotāji tiek iecelti Eiropas pilsoņu un pilntiesīgu cilvēku kārtā. Savulaik sarunā Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, sacīja: „...pašvaldībām iespējas brīvi piedalīties konkursā par struktūrfondu naudas saņemšanu savam projektam programmā Infrastruktūra un pakalpojumi ir ļoti ierobežotas, to varēs tikai 4% gadījumu. Visos pārējos gadījumos par to, kas piedalās konkursā un saņem naudu, lemj ministrija.” Patiesībā jau pēdējos desmit gados ik pa brīdim publiski no pašvaldību puses ir izskanējuši apgalvojumi, ka pie naudas var tikt tikai tad, ja esi pareizās partijas biedrs Protams, ir fondi un nauda, kuru nevar neiedot, bet cerēt uz attīstību un labāku pagasta vai pilsētas dzīvi ir gandrīz neiespējami, ja partija, kuras biedrs ir pašvaldības vadītājs, Tautas partijai ļoti nepatīk. Protams, aizslēgtās durvis kambarim, kur glabājas nauda pašvaldību attīstībai, nav vienīgais iemesls, kādēļ daudzi pašvaldību vadītāji ir nolēmuši aiziet no „Jaunā laika”, bet par šiem iemesliem lai lemj pati partija un raksta citi apskatnieki. Es šoreiz gribu uzdot divus, laikam jau pavisam retoriskus jautājumus. Pirmais jautājums ir adresēts gan visām opozīcijas partijām, gan Pašvaldību savienībai – kā tas ir nācies, ka viena partija netraucēti var nodarboties ar Latvijas iedzīvotāju diskrimināciju, vadoties pēc tā, kurai partijai pieder pašvaldības vadītājs? Kāpēc viena pagasta vai pilsētas iedzīvotāji ir vērtīgāki par otra pagasta vai pilsētas iedzīvotājiem? Kādēļ Latvijas Pašvaldību savienība, kura taču pārstāv visu pašvaldību intereses, nav rīkojusi plašas akcijas, aizstāvot savu biedru un iedzīvotāju likumīgās tiesības? Otrs jautājums ir pašvaldībām, kuras cieš no šīs Tautas partijas politikas, kura līdz šim ir vairojusi Tautas partijas biedru skaitu, bet nav veicinājusi visu iedzīvotāju līdztiesību un labklājību – vai tiešām šajos naudas dalīšanas jautājumos nav iespējams griezties pēc palīdzības tiesā un Eiropas institūcijās? Visbeidzot – Tautas partija, protams, var gavilēt, ka viņu lielākie pretinieki šķeļas un brūk, bet vai tikai ar viņiem nenotiks tāpat kā ar bēdīgi slaveno senās Grieķijas valsts Epīras valdnieku Pirru? Viņš uzklausīja kādas grieķu kolonijas lūgumu palīdzēt karā pret romiešiem. 280. un 279. gadā p.m.ē. viņš romiešus sakāva. Tomēr arī Pirra karaspēks šajās kaujās cieta tik lielus zaudējumus, ka viņš bija spiests pateikt savu slaveno frāzi – vēl viena tāda uzvara un mūsu vairs nebūs, kas iegāja vēsturē kā teiciens „Pirra uzvara”. Nezinu kā Jums, lasītāji, bet man šis notikums ar pašvaldību vadītājiem liek domāt, ka Tautas partija ir pēdējā no visām Latvijas partijām, kurai es varētu atdot savu balsi nākamā gada pašvaldību vēlēšanās – un ne jau aiz žēluma pret „Jauno laiku”, bet tādēļ, ka negribu un nevaru uzticēties partijai, kas šķiro Latvijas iedzīvotājus pēc partijas vērtības.