Manuprāt 14. decembri tagad var ierakstīt kalendārā kā dienu, kad Latvijas valdošā kliķe pierādīja, ka par tiesiskumu mūsu valstī labāk nerunāt. Saeima šodien ievēlēja trīs Satversmes tiesas tiesnešus. Par viņu "kvalifikācijām" šodien rakstīja kolēģis Aivars Ozoliņš, neatkārtošos (un atzīšu, ka par vienu no kandidātiem Uldi Ķini īpašu šaubu nebija). Taču teikšu gan, ka Tautas partijas (TP) vadītā valdība kārtējo reizi pierādījusi, ka tai vislabāk Latvijā patiktu absolūts tiesiskais nihilisms. Kandidātus augstiem amatiem izraugās politikāņi (atcerēsimies, ka par acīmredzami piemērotu kandidātu Latvijas ombudsmena amatam Rasmu Kārkliņu premjerministrs teicis, ka viņa neder, jo viņš viņu personīgi nepazīst), piemērotība amatam ir pats pēdējais kritērijs.
Šī nu reiz ir varen bīstama situācija. Saeimai drīz vien būs jāvēl arī Augstākās tiesas tiesneši. Ņemot vērā Latvijas tiesu pietiekami bieži pieredzēto neprognozējamību un arī pa brīdim konstatējamo korupciju, Augstākajai tiesai jābūt pēdējai instancei, lai minētu nihilismu vismaz juridiskajā jomā novērstu. Nekādu cerību nebūs, ja arī šeit lēmuma pamatā būs valdošās kliķes "koleģialitāte", nevis piemērotība amatam. Tāpat būs jāvēl ombudsmens -- ceru, ka lasītāji iepazinušies ar šodien portālā publicēto diskusiju ar abiem amata kandidātiem, lieki teikt, ka valdības izvirzītajam Ringoldam Balodim par tiesiskumu un ombudsmena vietu sabiedrībā ir pietiekami savdabīgi uzskati ("kritizēt Kalvīti — tas nozīmē šo zvaigžņu stāvokli pasliktināt, tas pasliktinās manas iespējamās izredzes" un "[tiesībsargs] it kā piederīgs pie izpildvaras savā būtībā, bet viņš tajā pašā laikā ir nost"). Jādomā, kā to atzīmējis A. Ozoliņš, ka līdzīgas politikāņu peripētijas virmos arī ap ģenerālprokurora un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Vēl vairāk jāatceras, ka jaunajā gadā Saeima meklēs nākamo Valsts prezidentu.
Skaidrs, ka politikāņiem tādas instances, kā Satversmes tiesa, KNAB, ģenerāprokuratūra u.c. ir traucēklis. Kā nekā, valdošajā koalīcijā ir partijas, kuru vadoņi piedalījās sarunās par Jūrmalas Domes deputāta piekukuļošanu, kuras nepārprotami centās izvairīties no partiju finansēšanas likuma prasībām ar "neatkarīgām" kampaņām televīzijā, kurām ir mīksti sakot nepiedienīgas attiecības ar bēdīgi slavenajām "Ventspils interesēm". Taču Latvijai un tās sabiedrībai jāveic nopietna izvēle. Patlaban notiekošais liecina, ka valdošā kliķe būtu pilnībā apmierināta ar banānu republiku, kurā tā var rīkoties kā vien tai (un tās sponsoriem) labpatīk. Gribu cerēt, ka Latvijas iedzīvotāji to nevēlas piedzīvot.