Taču manu uzmanību vairāk piesaistīja "Tautas" partijas pārstāvja Aigara Štokenberga rakstītais, proti: "Lai nu kā, viena vai divas jaunas partijas nākošo trīs gadu laikā nu jau šķiet neizbēgama realitāte." Valstī iecerētā stabilitāte, tā A. Štokenbergs, tomēr nav izveidojusies, izrādās, ka tās vietā veidojusies "kārtējā varas krīze."
Tas nu interesants atzinums no tās partijas pārstāvja, kura ir vistiešāk atbildīga par stabilitāti vai tās trūkumu valsts politikā. A. Štokenberga partijas biedrs Aigars Kalvītis bramanīgi solījies, ka viņš esot stabilitātes garants, bet nu re -- viņa paša ekonomikas ministrs stāsta, ka stabilitātes nav. Būtu jau jauki, ja Tautas partijas spice ne vien to saprastu blogošanas līmenī, bet arī spertu konkrētus soļus, lai stabilitāti atjaunotu. Tajā skaitā būtu ārkārtīgi svarīgi remontēt pilnīgi sagrauto tautas uzticību, kuru diemžēl nīcinājusi tās pašas TP neapdomīgā rīcība Satversmes tiesas, azartspēļu likuma, drošības likumu grozīšanas un vēl daudzos citos gadījumos. Uzticība vairotos, ja TP godīgi atzītu, ka drošības likumu kontekstā tā savārīja briesmīgus mēslus un tautai tagad ir absolūtākās tiesības šo rīcību vērtēt referendumā. Tā vairotos, ja pilnīgi bezprincipiālie "zaļie zemnieki" beidzot atteiktos no sava "premjerminstra kandidāta". Tā vairosies, ja politikāņi ar atbildību izturēsies pret krimināllikuma grozījumiem (ja Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Segliņš ir tik ļoti norūpējies par "stukačiem", tad tālāk jājautā, kuri viņa partijas biedri no "stukačošanas" varētu ciest visvairāk, un atbilde, šķiet, nav tālu jāmeklē), ja viņi ar atbidlības sajūtu izturēsies arī pret Valsts prezidentes pēcteča sameklēšanu. Citiem vārdiem sakot, Štokenberga kungs, tīriet vispirms savu māju un tad sāciet domāt par valsts stabilitāti kopumā.
Kas attiecas uz A. Štokenberga pārliecību par jaunām partijām, arī te nav nekāda pārsteiguma. Cik runāts par jauna politiska spēka veidošanos, tik runāts par to, ka šādu spēku varētu veidot "Jaunā laika" un arī valdībā pārstāvēto tēvzemiešu neapmierinātie biedri. "Tautas" partijai nekas labāk par JL un TB/LNNK šķelšanos nepatiktu -- ar "zaļajiem zemniekiem" un homofobiskajiem "mācītājiem" sarunāt pa savējo vienmēr var, bet ja nu tomēr "stabilitātes trūkuma" rezultātā nākas no kāda no šiem partneriem atteikties? Ja nu tomēr izrādās, ka āpši uz Pleskavas šosejas nav pieciešami valdošajā koalīcijā vai arī to veidojošās partijās? Tad jau būs labāk pateikt, ka "JL" valdībā nevar ņemt, jo tas, lūk, šķeļas un kašķējas, labāk tomēr turpināt korporatīvās attiecības ar pašreizējiem "partneriem".
5. Saeimā jātnieks uz baltā zirga bija "Latvijas ceļš", 6. Saeimā -- politiskais savdabis Joahims Zīgerists un aktīvais "saimnieks" Ziedonis Čevers, 7. Saeimā -- "Tautas" partijas tagadējais "ierindas biedrs" Andris Šķēle, bet 8. Saeimā -- pašsludinātais citplanētietis Einars Repše. Vai nepietiek? Pērn oktobrī kaut ko jaunu centās piedāvāt pirmām kārtām Māra Gulbja "Jaunie demokrāti" un Raivja Dzintara "Visu Latvijai!" (Saskaņas centrs nekas jauns nebija -- PCTVL pārgrupēšanās un viss), bet čiks vien sanāca. A. Štokenbergs savā blogā gluži vai berzē rokas par domu, ka "JL" patlaban pamet savu \'nišu". Tā ir niša, kurā ļaudis tomēr "Tautas" partijas un tās draudziņu nedarbus redz gluži labi. Ja tajā veidosies liela savstarpēja konkurence, tad tie, kuriem atklātība nav pa draugam, varēs gūt lieliskus rezultātus arī 10. Saeimas vēlēšanās, vai arī ārkārtas vēlēšanās, ja tādas kļūs nepieciešamas.
Latvijā nav vajadzīgi atkal jauni politiskie spēki. Ir vajadzīgs, lai patlaban esošie spēki no jauna atklātu tādu principu, kā godprātība savā darbā. Tas būtu lielisks solis "stabilitātes" atjaunošanā.