Par Latvijas gada monētu 2016. gadā ir izvēlēta kolekcijas monēta Pasaku monēta II. Eža kažociņš, kuras grafisko dizainu ir veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Tās aversā ir redzama princese ar ezīti priekšautā, reversā – cūciņu ganāmpulks ar ezīti priekšgalā. Monētai ir ovāla forma. "Man bija skaidrs, ka apaļā formā būs grūti salikt tik daudz cūciņu, cik bija ezītim, tāpēc es pastiepu to garumā," sarunā ar Dienu atklāj Gundega Muzikante.
Viņa ir bērnu grāmatu ilustratore, kurai šī ir debija monētu mākslā. Gundegas Muzikantes iepriekšējo darbu sarakstā ir bijusi arī pasaku grāmata Eža kažociņš, kas izdota 1996. gadā. "Stāsts nav tik daudz par ezi, cik par vienu žiperīgu, apņēmīgu, pašapzinīgu puiku, kurš droši dodas uz savu mērķi un ne no kā nebaidās," saka māksliniece, kura īpašu lomu uz savas radītās monētas ir atvēlējusi princesei, kas ir pirmā karaliskās ģimenes pārstāve uz kādas no Latvijas kolekcijas monētām.
Vēstures kontekstā
Pirms pieciem gadiem Latvijas Banka izlaida viena lata īpaša dizaina apgrozības monētu ar eža attēlu reversā. "Ezis latviešiem ir gudrības, čakluma un mīļuma iemiesojums, neskatoties uz viņa adatām," norāda bērnu grāmatu ilustratore, kuras izdomātā kolekcijas monēta ar Eža kažociņa motīvu sabiedrības aptaujā ieguva 7601 balsi (kopumā tajā piedalījās 16 581 dalībnieks, kas ir rekordliels skaits Latvijas gada monētas vēsturē – I.A.).
Savukārt pagājušajā gadā par Latvijas gada monētu 2015 tika atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi ar Muri, Ņuri, Inci, Minci un Punci uz tās, kura aizsāka šo pasakām veltīto kolekcijas monētu sēriju. Šīs monētas grafisko dizainu bija radījusi bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, ģipša modeli – Jānis Strupulis. "Cilvēkiem patīk pasakas savas sirsnības, iedvesmojošā un dzīvi apliecinošā vēstījuma dēļ. Cilvēkiem tās ir vajadzīgas," uzsver Gundega Muzikante.
Sudraba gredzenā
Latvijas numismātu aptaujā par labāko 2016. gada kolekcijas monētu tika nosaukta Zeme, kuras grafiskā dizaina autors ir arhitekts Mārcis Kalniņš. Tas ir perlukora disks, kuru ietver sudraba gredzens un kura centrā ir izliekts Zemes atveids ar krāsu uzdrukā attēlotu fizioģeogrāfisko karti. "Mazāks nebija iespējams," par caurspīdīgajā monētā redzamo globusu atklāj arhitekts, kurš 2015. gadā ir uzvarējis Latvijas Bankas rīkotajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notikušajā Latvijas gada monētas 2016 pasniegšanas ceremonijā tika sadalītas arī vairākas speciālbalvas. Sabiedrība Tilde un valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmu centrs papildināja Pasaku monētas II balvu klāstu, savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspertu komisija īpaši novērtēja kolekcijas monētu Nacionālais uzņēmējs, kuras grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa.
Domas dziļumā
Par Latvijas gada monētas 2016 nosaukumu cīnījās arī Baltars. Porcelāns (grafiskā dizaina autore – māksliniece Frančeska Kirke), Zelta saktas. Ripsakta (Ingūna Elere), Janis Rozentāls (Sandra Krastiņa) un Ziemassvētku kaujas (Kristaps Ģelzis). "Monētu māksla Latvijā ir augstā līmenī un turpina pilnveidoties, sagādājot jaunus pārsteigumus ne tikai risinājumu inovitātē, bet arī domas dziļumā," uzskata Gundega Muzikante.
Iepriekšējos gados par Latvijas gada monētu ir tikušas nosauktas tādas monētas kā Laika monēta, Barons Minhauzens, Ciparu monēta, Laika monēta II, Laimes monēta, Ūdens monēta, Dzintara monēta, Miglā asaro logs, Sudraba pieclatnieks, Šūpuļa monēta un Kurzemes baroks. Kopš 1993. gada Latvijas Banka ir izlaidusi 98 lata un 20 eiro kolekcijas monētu. To veidošanā ir piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Vairāk informācijas par šīm kolekcijas monētām var iegūt interneta vietnē www.bank.lv.