Ja prezidents tiešām ir nolēmis meklēt kādu citu premjerministra kandidātu ārpus tiem trim, ar kuriem viņš ir runājis līdz šim, tad jāatzīst, ka tas ir pareizais lēmums. Stipri maz ticams, ka stabilu valdību izveidot izdotos "Jaunā laika" izvirzītajam Valdim Dombrovskim, turklāt ļoti iespējams, ka sarunas ar aizejošās koalīcijas smagsvariem partijā nozīmētu šķelšanos. Ivars Godmanis nāk no partijas, kura jau pateikusi, ka tā atbalsta citu kandidātu. Savukārt Edgars Zalāns ... nu nesanāk no viņa premjerministrs. Pusaudža uzvedība ir piemērota pusaudžiem, nevis valstsvīriem, un droši vien cilvēkam nevajadzēja ne klārēt savus uzskatus paparaci un tenku žurnālā, ne arī pēc tam censties tos skaidrot tālāk. Sarīdīties ar masu informācijas līdzekļiem politiķiem nudien nav prāta darbs, vienkārši rodas iespaids, ka par spīti tam, ka pirms septiņiem gadiem viņš uz kādu brīdi bija Andra Šķēles biroja vadītājs, šis ir lauku puisis, kurš lielajai politikai un tās haizivīm ir pārāk zaļš un nepieredzējis.
Protams, ir pilnīgi iespējams, ka pēc tam, kad viņš būs aprunājies ar Roņa, Bondara un Bērziņa kungiem prezidents tomēr nolems izvirzīt Zalānu. Ar apstiprināšanu nebūtu nekādu problēmu, vieta pie siles politiskajai elitei ir daudz par svarīgu, lai raizētos par to, vai premjerministrs izgāzīsies smalkajās aprindās, tajā skaitā arī starptautiskajās. Bet interesanti, kāpēc prezidents runā tieši ar minētajiem kungiem. Vai varbūt viņš tajos saskata iespējamo premjerministru? Par M. Bondaru it īpaši jau sen runāts kvazipolitiskās kategorijās, kā nekā ilgus gadus viņš bija Valsts prezidentes kancelejas vadītājs. A. Ronim ir diplomāta vēsture. Tiesa, ne īpaši gara diplomāta vēsture, bet tomēr. Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents noteikti zina, kas būtu darāms, lai dziedētu Latvijas tautsaimniecību, ja arī lielākoties no tirgotāju un rūpnieku skatpunkta.
Bet tas tomēr šķiet mazticami, politiskās reālijas ir politiskās reālijas, un nav redzama politiska iemesla, kāpēc elitei būtu jāakceptē bezpartejisks premjerministrs. Nedzīvojam vairs 1995. gadā. Ar interesi skatīsimies, ko tad Valsts prezidents galu galā izdomās.
Jauku visiem dienu!