Vieglā piezemēšanās

Konferences laikā vairums Latvijas ekspertu, ieskaitot Latvijas Bankas prezidentu I.Rimšēviču, uzsvēra, ka pašreizējos apstākļos Latvijā nav jāīsteno jauni pretinflācijas pasākumi, bet jākoncentrējas uz Latvijas ekonomikas konkurētspējas, ražošanas un eksporta veicināšanu. Situācijā, kad iekšzemes pieprasījums ir strauji piebremzējies (t.sk. kreditēšanas ierobežošanas dēļ), tieši eksporta attīstība var nodrošināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tomēr ārvalstu eksperti piesardzīgāk skatās uz Baltijas valstu makroekonomisko stabilitāti. Londonas Ekonomikas augstskolas profesors V.Buiters norādīja, ka inflācijas un tekošā konta deficīta rādītāji Baltijas valstīs ir ļoti tālu no normāliem un joprojām ir nepieciešama stingra kreditēšanas kontrole un fiskālā konsolidācija. Jāatzīst, ka līdzīgu viedokli nesen pauda arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvji.Attiecībā uz Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozēm ekspertu viedokļi tuvinājās – optimisti nedaudz mazināja savu optimismu un pesimisti atzina, ka varbūt tik traki nav. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Liepiņš atzina, ka, iespējams, īstenosies mērenās izaugsmes scenārijs, kas paredz nedaudz zemākus attīstības tempus, nekā Ekonomikas ministrijas iepriekš prognozētais IKP pieaugums par 5.5% gan šogad, gan nākošgad. Daudzi konferences dalībnieki par reālistisku atzina _Hansabankas _analītiķa M.Kazāka izteikto prognozi – ekonomikas izaugsme šogad 4%, bet 2009.gadā – 3%. Faktiski konferences atbilde uz jautājumu, ko sagaidīt – smago vai vieglo piezemēšanos – ir skaidra: sagaidāma vieglā piezemēšanās, tiesa ne gluži tik optimistiska, kā prognozē valdība.Attiecībā uz sagaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām, interesanta bija Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktores D.Robežnieces prezentācija. Starp veicamajiem pasākumiem tika minēta darbaspēka nodokļu samazināšana, straujāk palielinot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, palielinot iedzīvotāju attaisnotos izdevumus par veselības aprūpi un izglītību, kā arī veicot citus pasākumus. Darbaspēka nodokļu samazināšana ļautu samazināt algu pieauguma ietekmi uz ražošanas izmaksām. Kaut arī kopējais nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem ES, darbaspēka nodokļu vidējā efektīvā likme Latvijā pašreiz pārsniedz ES vidējo. Tāpat Finanšu ministrijas pārstāve norādīja uz plāniem ieviest kapitāla pieauguma nodokli, faktiski aizverot vienu no Latvijas nodokļu sistēmas "caurumiem", kas ļauj legāli izvairīties no nodokļu nomaksas. Uzņēmējdarbības atbalstam plānots atbrīvot reinvestēto peļņu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, tiesa ar samērā šauru reinvestētās peļņas definīciju. Ņemot vērā, ka vairums ekspertu jau sen aicina īstenot visus šos pasākumus, konferencē bija samērā liela vienprātība par veicamajām nodokļu politikas izmaiņām. Cerams, ka šie plāni arī tiks īstenoti dzīvē un neatkārtosies A.Kalvīša valdības laikā piedzīvotais, kad valdības vairākums divas reizes noraidīja Finanšu ministrijas piedāvātos likumu grozījumus nekustamā īpašuma spekulāciju aplikšanai ar nodokli.Kopumā jāatzīst, ka Latvijas ekonomikas makroekonomiskās stabilitātes un ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai veicamo pasākumu loks ir skaidrs. Ir pēdējais laiks tos īstenot praksē, nepieļaujot situāciju, kad darbības plāni neīstenoti tikai pārceļo no viena dokumenta uz otru. Kā norādīja _SEB Unibankas_ galvenais ekonomists A.Vilks, valdībai ir jākoncentrējas uz konkrētu pasākumu īstenošanu. Nevar pieļaut situāciju, kā tas bija ar pretinflācijas plānu, kurš tikai daļēji ir īstenots praksē, bet veicamie pasākumi konkurētspējas uzlabošanai, eksporta veicināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai tā arī neīstenoti ir pārceļojuši uz makroekonomikas stabilizācijas plānu. Kā norādīja viens no konferences dalībniekiem, Latvijas ekonomikas tuvāko gadu attīstības scenārijs izšķirsies tuvāko 6-10 mēnešu laikā.