Kalvītis ne mirkli nešaubījās, ka viņam Valdis Zatlers, par spīti viņa nesakārtotajām finanšu lietām un iespējamajiem interešu konfliktiem kā valsts amatpersonai veicot iepirkumu no sev piederoša uzņēmuma, ir jāaizstāv līdz galam. Pirms Zatlera inaugurācijas Kalvītis pat draudēja tiem, kuri pret Zatleru kaut kādā veidā vērsīsies, lai gan jaunā prezidenta pārkāpumi un nevēlēšanās godīgi deklarēt savus ne mazos ienākumus no aploksnēm visiem bija kā uz delnas.
Jau pagājušajā rudenī Kalvītis demonstrēja savu izteikti selektīvo attieksmi pret likuma ievērošanu un politisko ētiku. Septembra beigās viņš sāka uzbrukumu KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam, uzskatot pēdīgo par nepiemērotu „paraugiestādes“ vadītāja amatam, jo Loskutova rīcībā ir atklāti nopietni pārkāpumi. Toreiz par nozagtajiem tūkstošiem no KNAB seifiem vēl sabiedrība nezināja, bet tik un tā visiem bija redzama Kalvīša vēlme tikt vaļā no sev tik neērtā Alekseja Loskutova. Taisnīgi bija tas, ka sabiedrība Loskutovu aizstāvēja. Es gan teiktu, aizstāvēja principus, neļaujot politiski-oligarhisku interešu dēļ, rīkoties ar valsti kā ar savu rotaļlietu.
Kalvītis ir pierādījis, ka viņš kā jau visi Tautas partijas „vecbiedri“ ir kombinators—viņš nesaskatīja nekā iebilstama, ka apšaubāmas reputācijas valsts amatpersona (!) kļūst par prezidentu, bet metās virsū KNAB vadītājam par pārkāpumiem, kas līdzīgā situācijā premjeram lojālās iestādēs to vadītājiem amatus nebūtu laupījuši.
Tagad ir atklājies, ka KNAB ir pazudusi liela nauda un to nozaguši nevis marsieši, bet gan paši knabisti. Kalvītis tagad metas virsū nevien Loskutovam, bet vairāk jau ģenerālprokuroram Maizītim, vainojot viņu par nespēju šos pārkāpumus atklāt pagājušajā rudenī un Kalvīša—TP mērķis ir skaidrs, šīs pašu politizētās lietas dēļ, atbrīvoties ne vien no Loskutova, bet arī Maizīša.
Uzzinot par zemeņu torti un dārgo vīnu, arī es gribēju, lai Ina Gudele atkāpjas no ministres amata. Viņai bija jāatkāpjas un viņa to izdarīja, kaut gan tagad var skaidri nojaust, ka ziņas par torti uzpeldēja, jo atbrīvoties no Gudeles vēlējās, gan TP, gan Aivars Lembergs. Par spīti tam, principi ir principi, ja Tu neesi bijis spējīgs kontrolēt savus padotos un novērst nelikumības, Tev savs amats ir jāpamet. Arī Aleksejam Loskutovam būtu jāatkāpjas. Jāiet prom no KNAB. Var strīdēties par juridiskām niansēm naudas zagšanas lietā, bet skaidrs ir viens—Loskutovam tagad būtu jāiet prom ne jau kā grēkāzim, bet kā cilvēkam, kurš aizstāv principus. Ja mēs uzskatām, ka amatpersonai ir jānes atbildība par to, ko viņa dara, tad kā mēs turpmāk prasīsim atbildību no politiķiem, ja uzskatīsim, ka Loskutovam, kas noteikti ir KNAB un tiesiskuma labā ir darījis daudz laba, nav jāuzņemas atbildība. Atbildība ir jāuzņemas un arī tādējādi jānovērš turpmāki uzbrukumi ģenerālprokuroram Maizītim. Vai mēs runājot par atbildību, līdzīgi kā Kalvītis šķirosim cilvēkus pēc personīgajām un politiskajām simpātijām?