Visi alkoholiskie dzērieni ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem

Lai arī EP viedoklim par šo jautājumu ir tikai konsultatīvs raksturs un EP viedoklis ES Ministru padomei nav saistošs, tomēr daudzi līdzīgi lēmumi šajā stadijā ir bijuši plašāk izskandināti.Kas tad ir noticis? EP Ekonomikas un monetāro lietu komiteja savā ziņojumā piedāvā atcelt ES noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem. No pirmā acu uzmetiena šāds priekšlikums ir grūti pamatojams. Lēmums par minimālo akcīzes nodokļa likmju alkoholiskajiem dzērieniem noteikšanu ES līmenī tika pieņemts jau 1992.gadā ar mērķi novērst konkurences izkropļojumus, ko radīja ievērojami atšķirīgās akcīzes nodokļa likmes dažādās dalībvalstīs. Pie kā noved lielas akcīzes nodokļa atšķirības kaimiņvalstīs, ļoti labi varēja redzēt deviņdesmitajos gados Igaunijā, kur augstu vilni sita "alkohola tūrisms" no Skandināvijas valstīm, it īpaši no Somijas. Akcīzes nodoklis sadārdzina alkoholiskos dzērienus, tādējādi ierobežojot to pieejamību un patēriņu. Bez tam, akcīzes nodoklis ir arī ievērojams budžeta ieņēmumu avots. Piemēram, Latvijā 2007.gadā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek prognozēti 83.4 milj. latu, bet alum - 10.3 milj. latu apmērā.Ir tikai viens jautājums. Ja jau visas šīs patiesības par konkurences izkropļojumiem, alkohola patēriņa ierobežošanu un budžeta ieņēmumiem attiecas uz alu un degvīnu, tad kāpēc gan tās neattiecas uz vīnu?Tieši tā, ES direktīva nosaka minimālās akcīzes nodokļa likmes alum, alkoholisko dzērienu starpproduktiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet nenosaka vīnam. Attiecīgi, daudzās ES dalībvalstīs, piemēram, Austrijā, Bulgārijā, Itālijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā u.c., vīnu ar akcīzes nodokli neapliek, bet Francijā akcīzes nodoklis vīnam ir 13 reizes zemāks, nekā Latvijā. Tādējādi EP Ekonomikas un monetāro lietu komiteja tikai piedāvā arī uz pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem attiecināt tādu pašu pieeju, kā uz vīnu.Eiropas Komisija pagājušajā gadā nāca klajā ar priekšlikumu par 31% paaugstināt minimālās akcīzes nodokļa likmes alum, alkoholisko dzērienu starpproduktiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet vīnam minimālo likmi arī turpmāk nenoteikt.Latvijai tas nozīmētu, ka jāpalielina akcīzes nodoklis alum. Ņemot vērā, ka Latvija piemēro nodokļa atlaidi mazo alus darītavu alum, puslitra alus pudele varētu sadārdzināties par 1.5 - 4 santīmiem (atkarībā no alus darītavas lieluma un alus stipruma). Kas attiecas uz alkoholisko dzērienu starpproduktiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tad to likmes Latvijā jau tagad pārsniedz gan pašreiz ES noteiktās, gan Eiropas Komisijas piedāvātās minimālās likmes.Kā var pamatot nepieciešamību celt minimālo nodokļa likmi alum, bet necelt vīnam? Vīns tomēr ir krietni grādīgāks dzēriens par alu. Runāt par tradīcijām te būtu nevietā. Ja dažās valstīs ir senas un izteiktas vīna ražošanas un dzeršanas tradīcijas, tad citās valstīs ir tikpat izteiktas alus ražošanas un dzeršanas tradīcijas un, ja vēlaties, arī viskija, degvīna, brendija utt. tradīcijas. Vienīgais šāda priekšlikuma pamatojums, šķiet, ir tas, ka vīna ražotājvalstīm ir pietiekoši spēcīgs lobijs un balsu skaits ES institūcijās.Kopumā atbalstot nepieciešamību pēc ES noteiktām minimālajām akcīzes nodokļa likmēm alkoholiskajiem dzērieniem, EP maija plenārsēdē es tomēr atbalstīšu Ekonomikas un monetāro lietu komitejas nostāju. Reizēm ar negaidītiem balsojumiem var pievērst uzmanību esošās sistēmas nepilnībām.