Skatuves dibenplānā rosās mazo lomu spēlētāji ar domu, par patieso zvaizgni padarīt vienu no savējiem, bet aizkulisēs klusi gaida butaforijas koris, kurš saucas "58 gudrās galvas no valdošās bandas".
Ja nopietni, tad arī valdošajā bandā viena otra balss sākusi skandēt, ka automātiski dot svētību "Tautas" partijas superelites superslepeni izvēlētam cilvēkam varbūt nevajadzētu, it īpaši tāpēc, ka laikā kopš 2006. gada Saeimas vēlēšanām jau tā krājusies nelāga pieredze ar steigā izbīdītiem Satversmes tiesas kandidātiem, drošības likumu grozījumiem u.tml. Tēvzemiete Anna Seile ierunājusies pirmā, gribas cerēt, ka viņas mutīgākajiem partijas biedriem neizdosies viņu apklusēt un viņa iedrošinās runāt arī citus.
Jo ar Valdi Zatleru tomēr ir pietiekami liela nelaime. Ja godīgi, man viņa ir žēl, jo viņš nu ir pamanījies kļūt par paraugeksemplāru jautājumā par to, kas darāms ar ārstu "aploksnes algām". Būtu cietis klusu un ļāvis valdošajiem izvēlēties kādu citu "neitrālu" kandidātu, viņš cepuri kuldams varētu dzīvot tālāk un, kā pats apgalvo, "aplokšņu algu" jautājumu risināt profesijā. Bet nu viņš ir kļuvis par valsts augstākā amata kandidātu, un atliek vien iedomāties, kas notiks, ja viņu ievēlēs un pēc tam nāksies izvirzīt kriminālapsūdzību par nodokļu nemaksāšanu. Valsts prezidentu var saukt pie atbildības tikai ar 2/3 Saeimas deputātu piekrišanu un šajā sasakumā tas protams ir bezcerīgi (vai pamanījāt, starp citu, cik naski Saeima uz vajāšanu izdeva opozīcijas deputātu Urbanoviču un atceraties, cik bieži atteikusies tā darīt ar "savējiem"?), taču tas nu gan Latvijai ir vismazāk vajadzīgs -- prezidents, par kuru ir šādas šaubas. Atkārtoju to, ko rakstīju vakar -- ētikas latiņu nolaist līdz "visi dara tā un tāpec nav slikti, ka arī es tā daru" līmenim ir mīksti sakot bīstami.
Tikmēr Atkarīgajā Rīta Avīzē ir sākusies elpu aizraujoša liekulības paraugstunda. Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Augstākās Padomes deputāts no Tautas frontes, ar Darba sarkanā karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Partijas komitejas priekšsēdētājs Aivars Endziņš amatam neder, jo viņš, lūk, pārstāvot "komunistisko pagātni". Gluži neiedomājami no avīzes, kurā toni nosaka Latvijas PSR Ventspils pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs . Kaut kā nesanāk, ka arī viņš pārstāv "komunistisko pagātni" - viņu taču vajadzēja par premjerministru! Kaut kas traks!
Prezidents, kuram liegta pieeja NATO noslēpumiem, mīļie. Tā, lūk, ir pašreizējā iespēja valdošās bandas izpildījumā. Tāpat kā ar Satversmes tiesas tiesnešiem, kuriem no konstitucionālām tiesībām nav ne mazākās sajēgas, arī šoreiz valdošie ar pašapmierināto premjeru priekšgalā neko neredz, neko nedzird un pats galvenais, ne mirkli netaisās domāt. Cik absolūti nožēlojami, ka tikpat nedomājoši ir tie 58 Latvijas Republikas iedzīvotāji, no kuriem valsts nākotnes vārdā paģērēta absolūti nekritiska podziņas spaidīšana!