Senās, autentiskās melodijas kļuvušas par pamatu jaunas mūzikas radīšanai, ar kuru Iļģi uzstājušies koncertos un festivālos Latvijā un ārvalstīs, mūzika skanējusi filmās, izmantota horeogrāfijā, un grupas radošais devums iemūžināts 18 ierakstu albumos. Daudzi no tiem Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā Zelta mikrofons atzīti par labākajiem gada griezumā.
Folkloras kopa Iļģi dibināta 1981. gada 21. aprīlī Rīgā, Iļģuciema kultūras namā. Tās vadītāja Ilga Reizniece pirms tam darbojusies folkloras kopās Skandinieki un Bizīteri. Pirmajā Iļģu sastāvā līdzās viņai darbojās Juris Riekstiņš, Irēna Matisone, Māra Zariņa un Andris Prančs, un pēc gada pievienojās multiinstrumentālists un dziedātājs Māris Muktupāvels. Astoņdesmitajos gados līdzās Ilgai Reizniecei un Mārim Muktupāvelam Iļģos muzicēja arī Zane Šmite, Biruta Ozoliņa, Guntars Gabranovs, Arnolds Dāle un citi.
Kā tas bija aktuāli 20. gadsimta 80. gadu sākuma folkloras kustībai, Iļģu mūziķi devās pie tautas teicējiem, mācījās dziesmas un instrumentu spēli, paši gatavoja tautas tērpus un mūzikas instrumentus. Pirmsākumos viņus īpaši interesēja folkloras senākie slāņi – latviešu mitoloģija, tradicionālā dzīves kārtība un ritms, tā saskaņa ar dabu, gadskārtu un ģimenes godu rituāli. Kopš 1982. gada tapa ieraksti Latvijas Radio – Kāzu dziesmas, Bāriņu dziesmas, Zemgales dziesmas, Dieva dziesmas un citas, no kurām daļa vēlāk apkopota izlases diskā Agrie gadi. Padomju gados folkloras kopām nebija iespēju brīvi izdot ierakstus, tomēr 1986. gadā pirmos Iļģu ieskaņojumus latviešu folkloras kopu skaņuplatē Ceļatiesi bāleliņi izdeva Rietumvācijas izdevniecība KGB, bet 1989. gadā Polijā tika izdota skaņuplate Latviešu dziesmas ar vedību un kāzu dziesmām.
Pakāpeniski Iļģu attieksme pret folkloru mainījās – uz tradicionālā pamata tapa oriģinālkompozīcijas, kuras pat zinātājam nereti grūti atšķirt no tautas mūzikas. 1992. gadā Ilga Reizniece ieviesa jēdzienu “postfolklora”, raksturojot jaunu, mūsdienīgu tautas mūzikas izpausmes veidu. Deviņdesmito gadu sākumā Māris Muktupāvels pievienojās rokgrupai Jauns Mēness, un pēc laika arī Ilga Reizniece muzicēja šajā sastāvā. Rokmūzikas ietekmē Iļģu skanējumā ienāca basģitāra un bungas, mainījās arī mūziķu sastāvs – tai pievienojās Gatis Gaujenieks, Juris Kroičs, Mikus Čavarts un citi.
1998. gadā klajā nāca albums Saules meita, par kuru, kā arī koncertprogrammu atskaņojumiem Iļģiem tika pasniegta Latvijas Lielā mūzikas balva. Kopš 80. gadu beigām Iļģi regulāri piedalījušies folkloras festivālā Baltica, savu starptautisko koncertdarbību aizsākot 1988. gadā Austrālijā, Latvijas kultūras dienās Brisbenā. Turpmākajos gados grupa koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Anglijā, Šveicē, ASV un citviet. Pašmāju klausītājiem Iļģi regulāri snieguši radošās atskaites un jubileju lielkoncertus, piedalījušies festivālos, uzstājušies lielās un mazās koncertvietās, ieskaitot danču klubus.
Tikpat aktīvs un ražīgs jaunrades un muzicēšanas darbs turpinājās 21. gadsimtā, Iļģu dziesmām reizēm uzslāņojoties citu tautu mūzikai. Kopš 2001. gada Iļģos muzicē ģitārists Egons Kronbergs. 2008. gadā bundzinieku Vilni Strodu nomainīja Mārtiņš Linde. Līdzās lielai atzinībai tautiešu vidū Iļģi ir pamanīti arī pasaules mūzikas apritē: grupas 2000. gadā izdoto disku Sēju vēju par vienu no gada izcilākajiem ierakstiem atzina pasaules mūzikas žurnāla Roots World lasītāji un kritiķi. 2006. gadā albums Ne uz vienu dienu sasniedza 2. vietu starp labākajiem pasaules mūzikas ierakstiem Eiropā, sekojuši danču, Jāņu dziesmu un pirts tradīcijām veltīti ierakstu albumi. Vairākkārt Iļģu ieraksti plūkuši laurus Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijā Labākais tautas mūzikas albums. Ar albuma Spēlēju, dancoju mūziku radīta folkrokopera, uzvesta IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2005. gadā), kā arī izveidota animācijas filma. Par godu grupas 40. jubilejai klajā nāca 18. albums Mēs deviņi bāleliņi.
Iļģu vadītāja Ilga Reizniece godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002. gadā) un Lielās folkloras gada balvas Dižo balvu (2007. gadā), un 2026. gadā viņai ir apaļa jubileja. Iļģu mūziķi, smeļoties iedvesmu no latviešu folkloras, izglītojuši un pietuvinājuši latviešu senākās mūzikas izpratnei ne vienu vien paaudzi, ar saviem skaņdarbiem iedvesmojuši jaundeju radīšanas procesu Latvijā un būtiski sekmējuši latviskās identitātes uzturēšanu.
Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons 2026 apbalvošanas ceremonija norisināsies 2026. gada 28. februārī Ventspilī, Olimpiskajā centrā Ventspils. Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes kasēs.