Andris Nelsons. Latviešu diriģents pasaulei

Nelsonam, šķiet, piemīt viss," tā jau pirms vairākiem gadiem par tolaik vēl pavisam jauniņo latviešu diriģentu Andri Nelsonu, tobrīd vēl mūsu Nacionālās operas galveno diriģentu, rakstīja Financial Times. "Vienkārša un iespaidīga stāja, bez miņas no ego, aizņemts vienīgi ar mūzikas radīšanu un enerģijas pulsu," papildina The Guardian par talantīgo mūziķi, kurš šogad piebiedrojas trīsdesmitgadnieku paaudzei un jau godājams par meistaru. Britu zemē, diriģēdams Birmingemas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertu 17.septembrī, viņš sāka gaitas šī orķestra galvenā diriģenta amatā, bet šodien, 3.oktobrī, Lielajā ģildē viņš diriģēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) ziemas koncertsezonas atklāšanas koncertu. Īpaši gaidīts "No vienas puses, atgriešanās mājās man ir ļoti emocionāls brīdis, jo jau gadu neesmu Rīgā diriģējis vispār. Esmu te izaudzis un pats spēlējis orķestrī. Man ir emocionāli siltas atmiņas, taču es redzu orķestrī arī jaunus cilvēkus, kurus nepazīstu, un strādāju ar LNSO kā ar jebkuru citu orķestri. Redzu, ka mūziķiem tagad ir liela motivācija strādāt, uzlabot kvalitāti. Saprotu, ka ekonomiskās krīzes situācijā nav labākais brīdis par to runāt, taču orķestris, klausītāji, Latvija, Rīga ir pelnījuši jaunu koncertzāli. Tā ietekmētu arī orķestra kvalitātes virzību, motivāciju, mēs te redzētu vairāk viesorķestru, un cilvēki vairāk ietu uz koncertiem. Protams, atmiņā ir gan jaukie brīži, gan nicināšana. Bet tagad tas paliek bagāžā," A.Nelsons analizē sajūtas dzimtajā Rīgā. Mājās viņš tagad jūtoties visur, kur ir tuvi cilvēki — viņa dzīvesbiedre dziedātāja Kristīne Opolais, vecāki, domubiedri un lielākais gandarījums, lidojums muzikālajā ziņā. Zīmīgi, ka ikviens orķestris, ar kuru viņam kaut reizi nācies sadarboties, aicinājis viņu atkal. Laimē starodams, viņu šogad jau atkārtoti uzņēmis Tonhalles simfoniskais orķestris Cīrihē. Aizvadīta radoši neparasti intensīva vasara ar spožām debijām gan Vīnes Valsts operā, gan ASV ar slavenajiem Losandželosas un Klīvlendas simfoniskajiem orķestriem. Arī Amsterdamā pie pasaulslavenā Concertgebouw orķestra, kura vadītājs ir izcilais latviešu izcelsmes Maestro un arī A.Nelsona skolotājs Mariss Jansons. Starp citu, presē ne vienreiz vien norādīts uz abu līdzību — galvenokārt muzicēšanas atdeves un radniecīgo žestu dēļ. Taču tā sazīmēta pat ārējā izskatā. Bet stāsts par viņu pirmo tikšanos jau ir leģenda: kad A.Nelsons vēl spēlējis trompeti Latvijas Nacionālajā operā, viņš glābis M.Jansona diriģētā Oslo filharmoniskā orķestra vieskoncertu Rīgā, aizvietojot pēkšņi sasirgušu mūziķi… Trompetes spēle, arīdzan baroka mūzikas dziedāšana, kurā skoloties A.Nelsons savulaik braucis pat uz Angliju, jau ir pagātne. Tāpat kā Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģenta amatā pavadītie pieci gadi (2003— 2007) — atspēriens starptautiskajai karjerai, kurā viņam pareģo lielu nākotni. "Liels solījums nākotnei", "Baltijas meteors" jeb "lodveida zibens", "Vārds, kas jāiegaumē" — tā par latviešu diriģentu vēsta avīžu virsraksti Austrijā, Vācijā un Šveicē. Eiropas orķestru vadītāju konferencē Tamperē par viņu runāts kā par vienu no trim nākotnes milžiem, kādi bija pagājušā gadsimta leģendas Vilhelms Furtvenglers, Herberts fon Karajans un Lenards Bernsteins. "Atceros, kā Andris vispār pirmo reizi stājās orķestra priekšā. Operas toreizējam galvenajam diriģentam Ģintaram Rinkevičam bija dzimšanas diena, un Andris bija uzaicināts nodiriģēt svētku tušu. Kad viņš diriģē Berlīnē, Vīnē vai Birmingemā, es redzu, kā piepildās latviešu mūziķa sapnis: kā kādreizējais Rīgas 6.vidusskolas skolnieks apstākļos, kādos esam auguši, spējis ar savu darbu un talantu sasniegt to, ka viņu dievina visā pasaulē," priecājas LNSO direktors Ints Dālderis, kurš spēlējis A.Nelsona diriģētajā Operas orķestrī. "Kad vēl pašā diriģenta gaitu sākumā viņš bez mēģinājuma izcili interpretēja ļoti sarežģīto S.Prokofjeva baleta Romeo un Džuljeta partitūru, es sapratu, ka mūsu priekšā ir ģeniāls cilvēks. Viņš ir vizuāli ļoti izteiksmīgs diriģents, kas spēj spilgti, krāsaini, emocionāli tieši izcelt detaļas, vienlaikus grodi atklājot skaņdarba dramaturģiju. Tā ir nobrieduša diriģenta pazīme," vērtē I.Dālderis. Nepieklājīgi jauns? Par A.Nelsona šīsvasaras debiju Vīnes Valsts operā, diriģējot P.Čaikovska operu Pīķa dāma, ilggadējais Vīnes Valsts operas intendants Joans Holenders intervijā radio sajūsmā izsaucies, ka tā bijusi visspilgtākā debija, kādu viņš pieredzējis 16 darba gados. Sezonas atklāšanas koncertā aplaudējošajai publikai piebiedrojies arī Birmingemas orķestris: kad A.Nelsons aicinājis mūziķus piecelties, viņi palikuši savās vietās, lai aplaudējot godinātu savu jauno māksliniecisko līderi. 2001.gadā daudzus pārsteidza fakts, ka tik jauns diriģents 2001.gadā saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu. Kur nu vēl tas, ka 23 gadu vecumā viņš kļuva par Latvijas Nacionālās operas galveno diriģentu. Diriģenta profesijai viņš ir tik "nepieklājīgi jauns" — spriedelēja kuluāros, ar skaudīgu skubu pārvēršot LNO mājaslapu žultainu komentāru portālā. Tomēr darbs Operā izrādījās viņa veiksmīgās karjeras sākums. LNO to vainagoja R.Vāgnera Nībelunga gredzena cikla operu Reinas zelts un Valkīra izcilie muzikālie iestudējumi. Mūsu Nacionālais simfoniskais orķestris var zelta burtiem vēsturē ierakstīt pāris sezonu, kurās paralēli intensīvajam galvenā diriģenta darbam Operā viņš strādāja par ierindas štata diriģentu. Jau šomēnes A.Nelsons atkal dosies pāri okeānam, lai debitētu ar Pitsburgas simfonisko orķestri. 2009./2010.gada sezonā viņš debitēs Karaliskajā Koventgardena operā un 2010.gada vasarā — Baireitas festivālā, ar operas Loengrīns jauniestudējumu. Kas viņam nepieciešams, lai spētu tik daudz? "Spēku dod pozitīvā informācija. Mūzika ir barība dvēselei, bet dvēselei sāp, ja pasaulē ir lielas problēmas." Viņa ideālais orķestris? "Tāds, kura pieeja muzicēšanai saistīta ar kamermūzikas domāšanu, ar fantāzijas pasauli, augstu profesionālo kvalitāti, lielu pašdisciplīnu, atdevi un spēju tikt pāri savam ego mūzikas dēļ." Tad esot aizraujoši "pildīt diriģenta sarežģīto virsuzdevumu — uzturēt šādu organismu pie skābekļa ar lielu ideju un enerģijas devu".