Arnolda Klotiņa sarakstītā grāmata Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945 (apgāds Zinātne) fundamentāli un izsmeļoši aplūko nosaukumā redzamo laikposmu, rādot lielisku paraugu, kā mūzikas vēsturniekam strādāt ar vēstures materiāliem, un atgādinot, ka bez vēstures izpētes un apzināšanās nav iespējams tagadnes procesu adekvāts novērtējums un nākotnes prognožu veidošana.
Intervijā laikraksta Diena mūzikas žurnālistei Inesei Lūsiņai Arnolds Klotiņš 2012.gada 11.janvārī saka: "Tā ir mūsu, latviešu, vispārējās mūzikas vēstures nodaļa. Bet tā kā šie pieci gadi starp 1940. gada sovjetisko okupāciju un 1945. gada nacistu okupācijas beigām bija ļoti nepilnīgi vai pat nemaz neaprakstīti, es gribēju aizpildīt šo balto robu. Vācu laiks vispār bija tabu, un komponisti pat slēpa, ka viņi tajā laikā uzrakstījuši jaunus darbus, pat viltoja to rašanās datumus. Savukārt sovjetiskais laiks bija aprakstīts kā tāda paradīze un atpestīšana. Man gribējās ķerties pie šī laikaposma tāpēc, ka tas it kā ir izkritis no mūsu mūzikas dzīves. Nācās savākt ļoti daudz materiālu, tāpēc grāmata iznāca plašāka, divās daļās: par sovjetisko okupāciju un par nacistisko, kara laikā."
Grāmata ir nevis publicistika, bet precīzs akadēmisks darbs, kurā faktu tik daudz, ka laikmeta ainava katram lasītājam veidojas pašam. Arnolds Klotiņš ir zinātnieka un vēsturnieka etalons vairākām Latvijas muzikologu un mūzikas žurnālistu paaudzēm. Viņa veikums iedvesmo kolēģus vismaz tiekties uz līdzīgu perfekciju un faktu izklāstu savā darbībā.