Maija beigās un jūnija sākumā Maskavas Lielais teātris izrāda sasniegumus režijas teātrī. Savu afišas veidošanas politiku balstot ne tik daudz uz izcilu ārzemju viesmākslinieku ieaicināšanu (Roberts Vilsons ar "M-me Butterfly" pieder pie retajiem izņēmumiem), cik uz Krievijas un Baltijas režijas spēku piesaistīšanu, teātris mēģina lauzt stereotipu par sevi kā konservatīvisma citadeli. Uz šādas stratēģijas psiholoģiskajām sekām arī ilgi nebija jāgaida - režisora Dmitrija Čerņakova jaunā operas "Jevgeņijs Oņegins" lasījuma dēļ izcilā krievu dziedātāja Gaļina Višņevska atteicās uz šiem pašiem dēļiem svinēt savu lielo dzimšanas dienu. Savukārt Parīzes Opera savu 2008./2009. gada sezonu atklās tieši ar šo Maskavas Lielā teātra izrādi. Noteikti vērts redzēt arī, kā operas jomā veicies izcilajam krievu režisoram Aleksandram Sokurovam, māksliniekam, kas pieradis aplūkot lietas dziļi, ilgi, pamatīgi.
Lasiet vairāk par izrādi:
Raksts tapis sadarbībā ar: