Dālderis: Ne viens vien valdībā domā, ka nevajag atbalstu tautas mākslai

Vaicāts par to, vai valdības vīri maz zina, ka Dziesmu svētki ir iekļauti _UNESCO _nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, I.Dālderis ir skarbs: «Baidos, ka dažs labs politiķis nez vai zina, kas tas _UNESCO _par zvēru. Ziniet, kā domā tagad, 2010.gada valsts budžeta sastādīšanas priekšvakarā? Vai tas, ko mēs atbalstām, nepieciešams fiziskai izdzīvošanai? Ja ne – strīpojam laukā.»Taču Latvijas kultūras ministrs arī norāda - «bez kultūras nebūs arī to cepto kartupeļu». To viņam apstiprinājusi nesenā saruna ar Ķīnas vēstnieku, kurš pastāstījis, ka Šanhajā patlaban vienlaikus būvē sešas koncertzāles. Kad I.Dālderis vaicājis vēstniekam, vai Ķīnas vara nemīl savu tautu, kura laukos mirst badā, vēstnieks atteicis – ja nepanāks sabiedrības kultūras līmeņa kāpumu, nekad nesasniegs arī labklājības līmeni. Varbūt tieši tāpēc Vācijā ir 250 simfoniskie orķestri, jo, pēc ministra domām, kultūra un izglītība ir pirmās, labklājība seko. Kā intervijā pastāstīja ministrs, septembra beigās Apvienotajos Arābu Emirātos notiks _UNESCO _Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas starpvaldību komitejas sanāksme, kurp dosies arī mūsu valsts pārstāvji. Ir sagatavots piedāvājums iekļaut mūsu Dziesmu svētkus _UNESCO _gada kalendārā. «Bet visai droši var teikt, ka 2013.gadā pirms kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem _UNESCO _konferenci iecerēts rīkot Latvijā, un tas varbūt ļaus piesaistīt papildu finansējumu,» saka I.Dālderis.Tincināts par finansējuma samazinājumu gan Dziesmu svētkiem, gan amatieru kolektīviem, koriem un arī mūzikas skolām, kultūras ministrs apliecina, ka Dziesmu svētki ir «neapšaubāma vērtība ar ļoti lielu nozīmi mūsu kultūrā. Bet arī tā jāskatās kopējā kontekstā. Tāpēc neapgalvošu, ka koru dziedāšana, dejošana, folklora, amatierteātri un pārējās Dziesmu svētkos iekļautās tautas mākslas ir kultūrā vissvarīgākais, kura priekšā pārējiem jāpiekāpjas».Viņš atgādina, ka algas tagad samazinātas visiem, bet «ar šo miljonu Dziesmu svētki netiks ne iznīcināti, ne glābti. Svētki notikuši arī grūtākos laikos un ar daudz mazāku finansējumu». Savukārt mērķdotācija amatieru kolektīvu vadītāju algām ir nesena parādība. Ministrs norāda, ka vēl deviņdesmito gadu sākumā vietējo kolektīvu vadītājus algoja tikai pašvaldība.Viņaprāt, tēriņiem jābūt pārdomātiem. «Nesen biju Igaunijā. Tur līdzekļus izmanto racionālāk. Igauņiem svētki izmaksāja vienu miljonu latu, mums šī krāšņā norise pērn – 4,5 miljonus,» saka I.Dālderis. I.Dālderis uzsakta, ka ir jāsakārto kolektīvu vadītāju algas. Viņš labi zina šīs sistēmas nianses. «Vienam vadītājam ir divi kori, ansamblis, par visām šīm kopām viņš saņem algu, bet faktiski tas ir viens kolektīvs, kurā iesaistīti vieni un tie paši cilvēki, tikai citā sastāvā. Zinu korus, kur katrā pa 15 cilvēkiem, bet apvienoties negrib vai nespēj. Katra kolektīva vadītājam maksājam algu. Vienreiz šī lieta ir jāsakārto,» saka kultūras ministrs.Viņa pārliecība ir, ka nevajadzēja mūzikas skolām noņemt 5,6 miljonus. «Tas bija pilnīgi aplam. Finanšu ministrijā runāju ar Repšes kungu par 2010.gada budžetu. Mana prioritāte – panākt pašvaldību mūzikas un mākslas skolām valsts mērķdotāciju vismaz astoņu miljonu latu apmērā. Tas ir obligāti!»Kā norāda ministrs, šogad mūzikas skolām bija paredzēti 18 miljoni – lielākā pozīcija Kultūras ministrijas budžetā –, bet nākamgad arī astoņi miljoni ir dramatiski liels kritums. «Bet ir jāpārlūko, kur un kā tērējam šo naudu. Mūzikas un mākslas skolām ierādītas labākās ēkas, komunālie maksājumi ir dārgi, taču no rītiem telpas stāv tukšas, jo bērni mācās parastajās skolās. Jādomā, kā ēkas izmantot maksimāli racionāli,» saka I.Dālderis. «Zinu skolotāju, kurš vienā reģionā apmēram 100 km rādiusā strādā četrās dažādu pašvaldību mūzikas skolās. Tās uzrāda valstij rēķinus un mēs tik maksājam. Bet reāli viens cilvēks nevar strādāt vienā nedēļā 80 stundas! Kad pašvaldība dod savu naudu, tā seko līdzi katram santīmam, bet valsts līdzekļu izlietojums rūp daudz mazāk.»