Latviešu rokgrupa Dzelzs vilks nav mērķtiecīgi iestrēgusi kādas
muzikālās darbības trasē, pa kuru traucas, kamēr vien inerce dzen uz
priekšu, līdz saļimst no kritiķu un klausītāju, kā arī pašu apnikuma un
bezspēka. Nekas no notikušā nav arī rūpīgi izdomāts un izrēķināts, jo
nereti vislabākos risinājumus piedāvā nejauši gadījumi un ļaušanās
tiem. Kopš deviņdesmito gadu sākuma ir bijis "nāves metāls" ar matiem
pāri pleciem, ģitāru, elektronikas un erotikas piesātināta gotiska
popmūzika ar neiztrūkstoši melnām ēnām un sāpīgām zobu pēdām,
jutekliski akustiska instrumentālā mūzika Olgas Žitluhinas dejas
teātrim, mūsdienu tautas mūzika, kurai līdzi dungo pat mazi bērni…
Kā jau Juris Kaukulis solīja jaunā albuma tapšanas laikā, tā nosaukums
ir Dzelzs vilka teātris — grupa pēdējos gados daudz mūzikas rakstījusi
Dailes teātra skatuvei, un arī paši mūziķi iejutušies uz tās ne vien
muzikantu, bet arī aktieru lomās. Izrādei Man arī būtu bail rakstītā
mūzika jau skanēja 2003.gada albumā Ļauj man tevi…, jaunajā albumā
iekļautas dziesmas no izrādes Tas trakais, trakais Harijs, kas nesen uz
teātra skatuves piedzīvoja savu pēdējo reizi. Kā izteicies arī Jura
Kaukuļa biežais sadarbības partneris mūzikla Drakula. Svešās asinis
mūzikas autors Andris Vilcāns, šādi albumi ir nepieciešami kā skaņas
dokumenti, lai izrādēm rakstītā mūzika izdzīvotu, kad tās "atstāj
skatuvi". Jo citādi taču līdz mūsu dienām nez vai būtu saglabājušās arī
Raimonda Paula slavenās dziesmas no Šerloka Holmsa aktieru vai Nāc pie
puikām grupas Dālderi izpildījumā.
Atšķirībā no pieminētajiem viss albumā Dzelzs vilka teātris skanošais
ir grupas Dzelzs vilks un Jura Kaukuļa autordarbs, droši vien tāpēc arī
vāciņā viņi atteikušies no konkrētas izrādes pieminēšanas, kaut tādi
teksti kā dziesmā Revolūcija tomēr no ierasti nesociālā Kaukuļa mutes
skan dīvaini. Tāpēc ļoti attaisnojas dziedošo aktieru Ilzes Ķuzules un
Harija Spanovska pieaicināšana — varbūt ne gluži Dzelzs vilka zvērināto
fanu vidū, bet noteiktās aprindās aktieru dziedātajām dziesmām hitu
statuss ir garantēts. Vairāk nekā, piemēram, Kaukuļa dziedātajai
Lēnajai dejai (patiesībā visātrākais gabals albumā), blūzīgajam Māšel,
nebaidies ar meistara Gundara Ruļļa ģitāru vai Piektdienas naktī, kurā
Kaukulis iespēlējis, iespējams, savu visu laiku liriskāko ģitārpartiju.
Visu beidzot — pats galvenais ir sasniegts — klausīties šo albumu ir
interesanti, uztverot to tieši tādu, kāds tas ir, — Dzelzs vilka
teātris, nevis grupas Dzelzs vilks albums ar kādu citu nosaukumu.
*
CD
Dzelzs vilka teātris
Izdevējs Upe TT
Dzelzs vilks "Dzelzs vilka teātris"
Melnas ēnas, zobu pēdas
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.