No tiem, kuri sekojuši līdzi Dziesmu un deju svētku norisei, 44% to darījuši ar masu mediju starpniecību. Salīdzinoši biežāk šādi svētku pasākumiem līdzi sekojuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, latvieši, lauku teritoriju iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviešu valodā runājošie.
Tikmēr 12% atzinuši, ka svētku pasākumus apmeklējuši klātienē.
Bet 44% atbildējuši, ka svētkiem nav sekojuši līdzi. Pārsvarā par Dziesmu un deju svētkiem nav interesējušies cittautieši, rīdzinieki, nepilsoņi un iedzīvotāji ar vidējo izglītību.
Iedzīvotājiem, kuri sekojuši svētku norisēm, lūgts novērtēt svētkus 10 punktu skalā, kur 1 nozīmē "ļoti vāji", bet 10 - "izcili". Vidējais vērtējums bijis 8,2 punkti, kas atbilst vērtējumam "labi". Absolūtais vairākums (90%) Dziesmu un deju svētkiem līdzi sekojušo iedzīvotāju svētku pasākumiem kopumā snieguši labu vērtējumu - 7 punkti un vairāk, turklāt 43% atzinuši, ka svētku pasākumi bija ļoti labi vai izcili, piešķirot 9-10 punktus.
Vidēju vērtējumu (5-6 punkti) Dziesmu un deju svētku pasākumiem snieguši 10%. Drīzāk vāju vērtējumu (1-4 punkti) Dziesmu un deju svētku pasākumiem snieguši vien 0,5% no svētkiem līdzi sekojušajiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Atbildot uz jautājumu, vai plāno apmeklēt nākamos Dziesmu un deju svētkus, kas notiks 2018. gadā, 32% atbildējuši apstiprinoši, bet 46% to neplāno darīt. Tikmēr 22% nebija atbildes uz šo jautājumu.
Aptauja notikusi laikā no 9. līdz 11. jūlijam, aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.