Komentējot gaidāmā koncerta programmu, Nataļja Vecvagare klāstīja, ka franču romantiskās mūzikas pārstāvja Šarla Guno Mazā simfonija pūšaminstrumentiem komponēta Kloda-Pola Tafanela dibinātās Koka pūšaminstrumentu kamermūzikas biedrības vajadzībām. Opuss pirmatskaņots 1885. gada 30. aprīlī. Aprakstot šo skaņdarbu, muzikologi mēdz izmantot tādu apzīmējumu kā "francisks rakstības stils". "Dzirkstīguma ziņā to dažkārt salīdzina ar Fransisa Pulenka darbiem," norādīja N.Vecvagare.
Savukārt, vācu agrīnā romantisma pārstāvis Luiss Špors popularitātē vienu brīdi pat apsteidzis Robertu Šūmani, un viņa 1813. gadā komponētais Lielais Nonets Fa mažorā ir nozīmīgs kā pirmais šāda veida skaņdarbs. Brīdi kad izlēmis to radīt, pats komponists atcerējies šādi: "Vīnē vēl tikai paklīda runas par manu ierašanos, kad pie manis jau ieradās sabiedrībā pazīstams kungs Johans fon Tosts, ražotājs un mūzikas cienītājs (... ) Tosts vēlējās pasūtīt tādu mūzikas skaņdarbu, kurā katrs instruments parādītu savu īsto raksturu. Mani aizrāva šāds izaicinājums un es uzreiz ķēros pie darba. Ilgu laiku L.Špora Lielais Nonets bija mūzikas literatūrā vienīgais šāda veida skaņdarbs. Vēlāk skaņdarbus deviņiem instrumentiem komponēja gan impresionists Moriss Ravēls, gan ievērojamais 20. gadsimta čehu komponists Bohuslavs Martinu un citi.
Bohuslavs Martinu savā daiļradē pievērsies gan impresionismam, gan neoklasicismam, gan džezam, tā izveidojot savu īpašo muzikālo stilu. 1959. gadā kā viens no viņa pēdējiem skaņdarbiem tapa Nonets Nr.2, kuru autors veltīja ansamblim "Čehu nonets". Slavenais ansamblis jauno darbu pirmatskaņoja tajā pašā - 1959. gadā Zalcburgā.
Biļetes uz koncertu var iegādāties visās "Biļešu paradīzes" kasēs un koncerta dienā Hika zālē par Ls 3. Pensionāri, studenti ar ISIC karti, skolēni un grupas biļetes varēs iegādāties ar atlaidi.